Otrdien gaidāmas sešu partiju sarunas par valdības veidošanu
Otrdien, 27. novembrī, sāksies partiju sarunas, kad uz tikšanos aicinātas sešas Saeimā ievēlētās tā sauktā labējā spārna partijas. Tātad – vismaz pagaidām sarunas par koalīcijas izveidošanu arī Aldim Gobzemam ("KPV LV") būs ar visiem, izņemot "Saskaņu".
Taču Gobzemam būs jāpārliecina ne tikai potenciālie koalīcijas partneri, bet arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kurš izlems jautājumu par to, vai Gobzema biogrāfija ir pietiekami tīra, lai strādātu ar valsts un NATO noslēpumus saturošu informāciju.
Atšķirība no Arta Pabrika ("Attīstībai/Par!") un Jāņa Bordāna (JKP), kuri pozitīvu atbildi no SAB saņēma nepilna mēneša laikā, Gobzemam tā varētu būt jāgaida līdz pat maijam.
Saskaņā ar likumu SAB pārbaudi par pielaides piešķiršanu var ilgt trīs mēnešus, bet, ja ar to nepietiek, tā tiek pagarināta vēl uz trīs mēnešiem. Gobzems nekad nav strādājis valsts darbu, tāpēc jāapstrādā liels daudzums informācijas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), tiesībsargājošām iestādām un partnerdienestiem.
Ja cilvēks ir nodarbojies ar uzņēmējdarbību, tad skaidrojamo jautājumu ir krietni vairāk. Tā veidojas šie dažādie termiņi, kas nepieciešami, lai pārbaudītu katru konkrēto personu.
Šāda situācija gan neapmierina "KPV LV" politiķus, kuri uzskata, ka ievēlētām amatpersonām pielaide jāsaņem automātiski, citādi tādi cilvēki kā Gobzems nevar pretendēt uz augstiem amatiem.
Latvijas Republikas Satversmē ir pateikts, ka Latvija ir demokrātiska valsts. Un Latvijas Republikas Satversmē ir pateikts, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Nekas nevar būt augstāks par Latvijas tautu. Tāpat Latvijas Republikas Satversmē ir noteikts, ka Ministru prezidenta amata kandidātu izvēlas Valsts prezidents, nevis, ka izvēlas Valsts prezidents, ja kāds cits to viņam atļauj.
Savukārt Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš ("KPV LV") pauda: "Pielaižu jautājums ir jānoņem nost no dienaskārtības. Vai nu ir tā pielaide, vai nav. Lai man kā partijas vadītājam arī tas ir skaidrs."
Maizītis gan uzskata, ka pārbaužu ilgums ir pamatots, jo premjeram būs jāatbild par pašiem slepenākajiem noslēpumiem, tostarp NATO. Automātiska pielaižu piešķiršana uzticību grautu.
"Sabiedrība, balsojot jau nezina ļoti daudz ko. Ko personas, kas piedalās politiskajā cīņā, ir darījušas," saka Maizītis.
No Mazīša teiktā noprotams, ka skaidrības par Gobzema pielaidi nebūs ilgi un pilnīgi noteikti ne pēc divām nedēļām, kad Saeimai varētu būt jābalso par viņa piemērotību amatam. Bez šīs pielaides pilnvērtīgs valdības darbs nav iespējams.
Noteikti personai, kurai nav šīs atļaujas, nav tiesību strādāt ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, kur nu vēl ar NATO noslēpumiem. Vai šāda persona var vadīt valdību? Tas ir politiķu jautājums. Tādā situācijā jebkurš politiķis, vai tas ir ministrs vai premjers, tiek izslēgts no aprites darbam ar valsts noslēpumu.
Divu nedēļu laikā Gobzemam būs jāatrisina ne tikai pielaides problēma, bet arī jāpārliecina vismaz četras partijas atbalstīt viņa vadīto valdību. Šobrīd potenciālie parteri savos izteikumos ir ļoti piesardzīgi, taču pauž gatavību sarunās piedalīties.
Mēs respektējam Valsts prezidenta izvēli. Neapšaubāmi, ka ministru prezidentam valsts noslēpumu pielaide ir svarīga. Svarīgi ne tikai nacionālā pielaide, bet arī sadarbība ar mūsu NATO un Eiropas partneriem."
Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis Roberts Zīle norāda: "Ja tā situācija ir tika slikta, ka – ja viņš šo augstāko pielaidi nedabū, tādā gadījumā būs zināms paskaidrojums sabiedrībai, kāpēc Latvijā var labi nostartēt vēlēšanās cilvēki, kuri īstenībā iespējams nemaz nedrīkst valdīt."
Savukārt Pabriks pēc sarunas ar valsts galvu gan palika neziņā, vai gadījumā, ja Gobzemam neizdodas izveidot valdību, viņam būt trešā iespēja. Sešas partijas uz sarunām Gobzems aicinājis otrdien pēcpusdienā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
