Latviešu vijolniece iesaistās kultūras diplomātijā Sīrijā, koncertējot kara sagrautajos kultūras pieminekļos

Vijolnieci kļūt par kultūras diplomāti uzrunājis draugs, arhitekts un arheologs Bruno Delāns. Viņš pats jau pabijis pilsoņu kara plosītajā Sīrijā, cenšoties glābt vietējos kultūras pieminekļus, un tur viņam radusies ideja – atgādināt Rietumu sabiedrībai par kara postījumiem ar klasiskās mūzikas palīdzību.

"Es kā cilvēks, kurš pamatā dzīvo tikai un vienīgi mākslas jomā biju tiešām ļoti tālu no visām šīm te politiskajām un kara lietām. Un tāpēc man tā līdz galam nebija skaidrs, kas tad Sīrijā vispār notiek. Bet es pilnībā uzticos Bruno, un pazīstu viņu jau daudzus gadus, tādēļ, ja jūs man jautāsiet, vai man bija bail – nē, man nebija," viņa stāsta.

Kaut asiņainākās kaujas jau sen noslēgušās, pilsoņu karš Sīrijā turpinās. Tādēļ tūristiem šī valsts ir slēgta. Vienīgais veids, kā tur nokļūt no Latvijas, ir lidot uz Libānu, tur noīrēt auto un šķērsot sauszemes robežu. Vīzas pēc vairāku mēnešu darba izdevies iegūt no pasaules kultūras mantojuma sargiem UNESCO. Tādēļ divu nedēļu brauciens noslēdzies ar UNESCO organizētu vijoļkoncertu Alepo karā cietušajiem bērniem.

"Tas bija visemocionālākais, interesantākais un iespaidīgākais piedzīvojums, ja varētu tā teikt, manā dzīvē līdz šim," teic Kirsanova.

Pirms Alepo, Ilze ar partneriem apceļojusi arī citas Sīrijas pilsētas. Tūre sākusies galvaspilsētā Damaskā, kur pirmā uzstāšanās sarīkota kara nopostītā 18. gadsimta villā, un turpinājusies Islāma valsts saspridzinātās Palmīras drupās, Mar Musas klosterī Sīrijas kalnos un Ajubīdu pilī.

"Tagad tā ir totāli sagrauta Ārkārtīgi grezna ēka ar 30 un pāri istabām katra savā rotājumā. Lielākā daļa vietas, kur mēs bijām ir totāli sagrautas. Visvairāk sagrautā protams ir Palmīra, kas ir absolūti sirdi plosoši to redzēt. Totāli sagrautas mājas. Liela daļa no tām bez durvīm, bez jumtiem. Totāls sagruvums. totāla postaža. Nekā dzīva."

Šajos kultūras pieminekļos Ilze spēlējusi dažādus pašas izvēlētus klasiskās mūzikas priekšnesumus, kā austriešu komponista Bībera Pasakalja solo vijolei. Kaut uzstāšanos mērķis bija filmēt materiālus dokumentālajam video, tie vienmēr izvērsušies par koncertiem.

"Jebkur, kur mēs braucām cilvēki zināja, ka mēs braucam un mēs praksē filmējām, bet būtībā tie bija koncerti, jo apkārt stāvēja cilvēki un klausījās, visur uzņēma ārkārtīgi silti ar lielu sajūsmu," viņa saka.

Vijolniece neslēpj, ka uzstāties nopostītu kultūras pieminekļu pakājē bijis grūti. Savas sajūtas, tos ieraugot, viņa raksturos vienkārši – šoks. "Tas ir barbarisms, kas mūsdienās liekas neiedomājams. Viens mans kolēģis pateica ļoti labus vārdus – tas ir tas, kas notiek, kad cilvēki ar viduslaiku domāšanu tiek pie ieročiem."

Sīrijas lielpilsētas ir karā sagrautas. Piemēram, Alepo no septiņiem miljoniem iedzīvotāju palicis aptuveni miljons. Jānis Pipars, kurš filmēja vijoļkoncertus, atzīst – vizuālie kontrasti ir tādi, kas no prāta neiziet: "Viena pilsētas daļa ir pilnīgi neskarta un otra – pilnīgi sagrauta. Viesnīcā kur dzīvojām var redzēt, ka griestos ir aizlāpīti ložu caurumi. Es filmēju skatus pilsētā – brauc, ir panorāma smuka un pēkšņi nav trīs mājas. Un blakus viss ir smuki, siena taisna, veikali, logi."

Braucienu finansēja un palīdzēja organizēt uzņēmējs Rūdolfs Brēmanis. Viņu uz to esot pamudinājusi iespēja iepriecināt un iedvesmot kara bērnus, tādēļ visspilgtāk atmiņā iespiedies koncerts Alepo Armēņu kultūras namā. Tas brīnumainā kārtā palicis kara neskarts.

"Tā šādā te kara sagrautā pilsētā, kas tiešām izskatās vietām kā pēc otrā pasaules kara Berlīne, ir saglabājusies šāda te šūniņa, kas nodarbojas ar mākslu un spēlē klavieres. Vijolnieki tur aug. Maza meitenīte uzstājās Ilzei paldies pasakot ar vienu īsu dziesmiņu. Varēja redzēt, ka tiem cilvēkiem tas bija ļoti pietrūcis. Viens armēnis bija Rīgā kādreiz bijis. Cits Krieviski mācēja runāt. Viņi novērtēja, ka latvija ir atbraukusi tik tālu ceļu un nokļuvusi ne tikai līdz Damaskai bet vēl daudz tālāk. Un ka viņiem tika atvests šāds kultūras baudītājiem saldais ēdiens," saka Brēmanis.

Divās kultūras diplomātijas nedēļās uzfilmētais materiāls, kur Ilze redzama spēlējam vijoli pie dažādiem karā cietušiem Sīrijas kultūras objektiem, tagad kļūs par filmu. To izmantos kā iespaidīgu fonu Ilzes solokoncertos, kas sāksies martā un paredzēti Briselē, Marseļā, Parīzē, Londonā, Berlīnē un, kā plānots, arī vairākās Latvijas pilsētās.