Slēdzot VUGD depo, bez pajumtes var palikt pensionētie ugunsdzēsēji, invalīdi un vientuļā māmiņa

Pārdaugavas depo dienesta dzīvokļos mītošie ir kādreizējie ugunsdzēsēji, viņu bērni vai radinieki. Īres līgumi beidzās teju pirms desmit gadiem, taču ļaudis telpas nepameta un arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) viņus nedzina ārā. Turpināja izrakstīt rēķinus par apsaimniekošanu pēc kvadratūras. Pērn summas svārstījušās no 20 līdz 180 eiro. Taču tagad, slēdzot šo depo Akmeņu ielā 17, pārtraukti būs komunālie pakalpojumi visai mājai.

Un tad puslegālajiem īrniekiem dzīves apstākļi kļūšot pavisam nepatīkami – noteikti tikšot atslēgta apkure un, visticamāk, arī elektrība.

Pensionētais ugunsdzēsējs Aleksandrs ar bažām raugās, ka martā viņam draudot bezpajumtnieka liktenis: "Rīgas dome pat dzīvokļu rindā neliek mūs. Mēs neesot tajā kategorijā. Mēs visi vēstules rakstām, bet nekā. Pensija ir maza, par to citu dzīvokli īrēt nespētu. Ar visu pensiju dzīvokļa īrei pat nepietiktu."

VUGD savu atbildību nesaskata. Laikus, jau pirms pusotra gada, iemītnieki regulāri sākti rakstveidā informēti, ka būs jāizvācas. Turklāt dienests neplāno ierādīt jaunus īres dzīvokļus.

"Mēs tos pārmetumus noraidītu, jo mūsu funkciju sarakstā nav nodrošināt dzīvesvietu šiem VUGD ugunsdzēsējiem, glābējiem un amatpersonām. Ja cilvēki vairāk dienestā nestrādā un līgums ir beidzies, tad viņiem būtu šīs telpas jāatstāj," saka VUGD pārstāve Inga Palkavniece.

Arī pārējie slēdzamā depo dienesta dzīvokļos mītošie nav turīgi ļaudis, tostarp vientuļie vecāki un invalīdi. "Kāju man noņēma nost, rokai bija insults, roka arī nefunkcionē, kreisajai kājai nenormāli celis sāp," saka VUGD depo dienesta dzīvokļa iemītnieks Valērijs.

Ar protēzi un paša spēkiem reiz iekšlietu sistēmā strādājošais Valērijs tiek vien līdz tualetei, bet nespēj iedomāties ne tikai, kur citur pārvākties, bet pat kā iznest iedzīvi. Rīgas domes sociālo palīdzību arī nesaņemot. "Es nezinu, pie kā man vērsties, kur man piezvanīt. Neviens negrib man ne palīdzēt, ne ko. Es jau paiet nevaru, nu es mēģinu staigāt," saka Valērijs.

Savukārt vientuļā māmiņa Irina depo telpās turpinājusi dzīvot pēc tēva – ugunsdzēsēja nāves. Ja tagad dzīs ārā, arī Irinai ar septiņgadīgo meitu neesot kurp pārcelties. "Esmu apjukusi. Nezinu, ko darīt. Nav radinieku, kam prasīt palīdzību. Finansiāli es nespēju atļauties citu dzīvesvietu," viņa norāda.

Rīgas domes sociālo dzīvokļu rindā arī Irina nav paņemta, jo šā brīža dzīvošana depo telpās nav uzskatāma par juridiski korektu. Irina cer, – līdz ar depo slēgšanu martā elektrība netiks atslēgta, atvērta paliks arī mājas kurtuve un būs vēl ūdens.

"Atslēgs gaismu, sēdēsim ar svecītēm līdz brīdim, kad tiesu izpildītājs izliks mūs uz ielas. Iešu pie Rīgas domes, stāvēšu ar protesta plakātiem dienu un nakti, lai kaut kā palīdz cilvēkiem. Man, manam bērnam un māsām nav citur kur iet," saka Irina.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests bijis mājas Akmeņu ielā 17 lietotājs, bet īstais īpašnieks ir Rīgas dome. Kā situāciju risināt ar iemītniekiem, domes Mājokļu un vides departaments, Labklājības departaments un sociālais dienests skatīs ārkārtas sanāksmē pirmdien.