Eksperti neuzskata, ka aizdomas par naudas atmazgāšanu "Swedbank" var izraisīt finansiālu nestabilitāti

"Swedbank" skandāla pirmsākumi meklējami Rīgas autoostā, kur bagāžas glabātavā zviedru sabiedriskās televīzijas žurnālistiem tika nodota "Swedbank" klientu starpbanku pārskaitījumu datubāze. Tā liecina, ka Latvijas lielākā banka, tāpat kā "Swedbank" Lietuvā un Igaunijā, varētu būt iesaistīta plaša mēroga naudas atmazgāšanā.

Stundu garā Zviedrijas telekanāla SVT dokumentāla filma par naudas atmazgāšanas shēmām, kurās, iespējams, ierauta viena no lielākajām valsts bankām, radīja sprādzienam līdzīgu efektu.

Rīgas autoostā atklāto žurnālisti analizēja pusgadu. Izmeklēšanā secināts, ka caur "Swedbank" Baltijas valstu filiālēm no 2007. līdz 2015. gadam pārskaitīti 5,8 miljardi ASV dolāru, kuru izcelsme ir apšaubāma. Pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe akcentē, ka šoreiz skandāla centrā nav Rīga – caur Latviju pārskaitīta mazākā daļa no, iespējams, netīrās naudas.

"Attiecībā uz Latviju, tas, ko mēs konstatējām, ir, ka firmas, kuras izmantoja naudas pārskaitījumus no "ofšoriem", tur parādās saikne gan ar Magņitska skandālu, gan Azerbaidžānas "landromātu". Bet uzreiz jāsaka "Swedbank" aizstāvībai, ka mēs līdz šim neesam konstatējuši būtisku lielus darījumus par miljoniem, kādi ir Igaunijā vai Lietuvā," saka Spriņģe.

Aizdomīgie pārskaitījumi notika starp "Danske Bank" un "Swedbank" Baltijas filiālēm. Kā zināms, "Danske Bank" Igaunijas filiāle iesaistīta Eiropā lielākajā naudas atmazgāšanas skandālā, un daļa netīro miljardu, pēc zviedru žurnālistu secinātā, "izlaisti" caur "Swedbank". Bankas vadītāja gan iepriekš medijiem apgalvoja, ka tā veikusi pārbaudi un saistība ar "Danske Bank" neesot atklāta.

"Svarīga lieta šajā naudas atmazgāšanas lietā, ar kuru saistīts viens no mūsu konkurentiem Igaunijā, ir tas, ka "Swedbank" ir pilnīgi citāda," apgalvo "Swedbank" prezidente Brigite Bonnesena.

Izceļoties skandālam, bankas pārliecība gan būtiski mazinājusies, tāpat kā vēlme komunicēt ar žurnālistiem. Arī  "Swedbank" filiālē Latvijā kameras priekšā komentēt notiekošo atteicās, jo tāda esot vadības norāde. Banka gan piesaistījusi auditorus, kuriem lūgts ziņas pārbaudīt. To pašu plāno darīt Igaunijas un Zviedrijas banku uzraugi.  Savukārt Latvijas regulators atgādina, ka savulaik piemēroja "Swedbank" 1,4 miljonu eiro soda naudu par pārkāpumiem klientu darījumu kontrolē.

"Tāpēc mēs arī tagad salīdzinoši mierīgi varam uz to visu skatīties, jo mēs jau esam pietiekami laicīgi reaģējuši un viedokli izteikuši un uz šodienu tāda veida trūkumu bankā nepastāv," pauž FKTK vadītājs Pēters Putniņš.

Pēc skandāla "Swedbank" akciju cena biržā nokritusi par 20%. Eksperti gan neprognozē, ka Latvijas lielāko banku varētu piemeklēt būtiski finansiāli satricinājumi.

"Banku sistēma ir absolūti droša. Depozīti ir aizsargāti. Ir ķibele bankas vadītājiem un viņu akcionāriem. Protams, viņi samaksās soda naudu, būs kaut kādi izdevumi, bet no investoru viedokļa ir izdevīgs moments, lai iegādātos gan  "Swedbank", gan "Danske Bank" akcijas," norāda investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.
Tikmēr Zviedrijas televīzija sola nākamnedēļ izmeklēšanu turpināt, atklājot faktus par to, ka naudas atmazgāšanā bija iesaistīta "Swedbank" Lietuvā.