AT priekšsēdētājs un ģenerālprokurors skeptiski par ministra ieceri veikt tieslietu sistēmas auditu
Visticamāk, briest nopietna sadursme tieslietu nozares galvgalī. Jau uzreiz pēc jaunās valdības apstiprināšanas izskanēja, ka iecerēta vairāku augstu amatpersonu nomaiņa. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) arī pieteicis ieceri veikt visaptverošu tieslietu sistēmas auditu. Taču gan Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, gan ģenerālprokurors ir skeptiski noskaņoti par to. Viņi neredz, kādu līdz šim nezināmu problēmu šāds audits varētu uzrādīt.
Augstākā tiesa pērn atguva arī savu vēsturisko nosaukumu "Senāts", un patlaban attiecīgais rotājas virs ieejas tiesā. Šodien te notika Augstākās tiesas gada atskaites plēnums.
Uz pasākumu ieradās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Augstākā tiesa atskatās uz paveikto 2018. gadā laikā, kad Bordāns nekautrējas publiski kritizēt tieslietu sistēmu un apšaubīt Kalnmeiera un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča atbilstību amatam.
Ministrs arī pieteicis vērienīgu visas tieslietu sistēmas auditu, kas identificēs vājos posmos – kāpēc skaļas lietas beidzas bez rezultāta, kāpēc procesi mēdz ilgt gadiem.
Bordāns jau iepriekš skaidrojis audita mērķi: "Tas ir izveidot efektīvu tieslietu sistēmu Latvijā. Domāju, ka tas varētu būt sasniedzams šīs valdības uzdevums, un mēs varētu pēc gadiem pieciem ļoti droši runāt, ka Latvijā tiesiskums pastāv."
Gan ģenerālprokurors, gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir skeptiski noskaņoti par iecerēto auditu. Uz jautājumu, vai audits varētu varētu identificēt problēmas, kuras nav bijušas zināmas līdz šim, Kalnmeiers atbild noliedzoši: "Domāju, ka ne. Pavisam nesen bija "Moneyval" komisijas izvērtējums, ir bijuši OECD un Valsts kontroles izvērtējumi. Vērtēta arī Valsts policijas darba kvalitāte, tai skaitā ietverot prokuratūras darba vērtējumu uzraudzības jomā."
"Tas attiecas uz tieslietu sistēmu, manuprāt, nekas tāds garām nav paslīdējis. Vēl jo vairāk Tieslietu ministrijas paspārnē darbojas pastāvīgas likumdošanas pilnveides darba grupas gan kriminālā, gan civilā, gan administratīvā procesā," turpina Kalnmeiers.
Savukārt tieslietu ministra publisko kritiku amatpersonas komentē izvairīgi vai visai politkorekti. "Protams, kvalitāte ir lieta, ko vienmēr var vēlēties augstāku, un darbs pie tā notiek. Kas attiecas uz tieslietu ministra viedokli, tas ir viņa viedoklis. Ja viņš to var pamatot ar faktiem, nekādu iebildumu, bet, ja tā ir tikai retorika, tad tā ir tikai retorika," saka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Jāatgādina, ka iecerētais audits izmaksās līdz pusmiljonam eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
