Brauc ar velosipēdu, apmeklē sporta zāli – piecus gadus pēc plaušu transplantācijas Zane dzīvo pilnvērtīgu dzīvi

Šobrīd Zane jūtas labi, dzīvo pilnvērtīgu dzīvi savā dzimtajā pusē Ērgļos un ir pateicīga līdzcilvēkiem un ārstiem, kas viņai deva iespēju dzīvot.

Pirms pieciem gadiem visa sabiedrība sadevās rokās, lai palīdzētu Zanei Lazdiņai – tobrīd 32 gadus vecajai sievietei, kas bija nonākusi neapskaužamā situācijā. Retā saslimšana – pulmonālā hipertensija – strauji progresēja, un vienīgā iespēja glābt viņas dzīvību bija plaušu transplantācija. Ārsti Vīnē bija gatavi operāciju veikt, atradās arī donors, atlika vien sagādāt naudu. Tā kā valsts plaušu transplantāciju neapmaksā, Zane lūdza sabiedrības palīdzību.

"Tas ir tiešām nenovērtējami, kā cilvēki palīdzēja, kā atbalstīja, kā ziedoja, kā rakstīja vēstules, katru dienu es atceros par to un pateicos. Manā gadījumā tā bija vienīgā iespēja, un tā bija pēdējā iespēja, jo zāles nelīdzēja, ko es lietoju trīs gadus, un tie bija, kā dakteris minēja, vēl pāris nedēļas," stāsta Zane.

Zanes operācija bija veiksmīga, viņas organisms jaunās plaušas pieņēma, pamazām viņa atguva spēkus un nu sevi sauc par pilnvērtīgu sabiedrības locekli. Spilgtākās slimības atmiņas pamazām izgaist.

"Ir brīži, ka es ar tādu lielu svaigu elpu ieelpoju un es apjaušu, ka tas ir noticis, tas ir pagājis, tas vidus posms, kad es biju slima, tas sāpīgākais un grūtākais no atmiņas izdzēšas, ko gan es, protams, atceros, kā tas bija, cik grūti tas bija, ka es nevarēju paiet. Pēc transplantācijas Vīnē, kad es pati varēju pastaigāt, tad es nesapratu, kā es varēju nenoiet pat divus soļus un uzreiz piekusu," bilst Zane.

Visu atlikušo dzīvi Zanei Lazdiņai katru dienu jādzer zāles, ko apmaksā valsts. Tāpat jāveic regulāras pārbaudes.

"Katru mēnesi pārbaudes, jāpārbauda līmeņi, kā organisms pieņem transplantēto orgānu, jālieto zāles. Vairāk vai mazāk, viss ir labi, nav nekādu komplikāciju, sarežģījumu, tiek pārbaudīta arī sirds reizi gadā," norāda Zane.

Viņa uzsver, ka dzīvo kā vesels cilvēks, tostarp vasarā brauc ar velosipēdu, peld un apmeklē sporta zāli. Ikdienā dara darbu, kas viņai patīk – strādā viesnīcā.

"Pagaidām es tā lielus plānus nekaļu un arī nestāstu, ja man ir sirdī kas. Turpinu dzīvot ar prieku un priecāties, izbaudu katru dienu tiešām, jo katra diena manā dzīvē ir kā dāvana," saka Zane.

Viņa ir līdz šim vienīgais cilvēks Latvijā, kam pārstādītas plaušas. Pēdējos gadus viņa darbojas pulmonārās hipertensijas biedrībā, kas cenšas panākt, lai nākotnē arī citiem pacientiem būtu iespēja tikt pie  plaušu transplantācijas. Īpaši sarežģīti ir atrast donorus, jo,atšķirībā no ārvalstīm, cilvēki Latvijā ļoti negribīgi atļauj pēc nāves izmantot savus orgānus.