Nākamā gada valsts budžetā tiek prognozēts gandrīz 12 miljonu eiro iztrūkums

Tāpēc premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") tieši nākamā gada budžeta apstiprināšanu uzskata par valdības grūtāko uzdevumu. Viņš lēš, ka papildu finansējumu, lai censtos īstenot dāsnos priekšvēlēšanu solījumus, būs jāmeklē, samazinot līdzšinējos valsts tēriņus. Valdības vadītājs cer, ka ministri koleģiāli spēs vienoties, kurām prioritātēm naudu atvēlēt nākamgad, bet kuru izdevumu finansēšanu var atlikt.

"Es atsakos strādāt tā, ka katrs nāk ar savu vēlmju sarakstu. Tad visi plēšās un rauj deķi uz savu pusi. Valsts nevar attīstīties tā. Tā nav attīstība, tā nav plānveida rīcība. Un manā vadībā es tā nestrādāšu. Bet tas prasīs laiku, jo visiem ministriem būs jāvienojas. Un tas būs izaicinājums uz kopīgām prioritātēm. Liekas naudas valdībai nav. Tas vienkārši ir fakts," norādīja Kariņš.

Pildot Eiropas Savienības nosacījumus, valdība ārkārtas sēdē pirmdien, 15. aprīlī, apstiprināja nākamā gada ekonomiskās izaugsmes prognozi – tā plānota 3% apmērā – un pieļaujamo budžeta deficītu. Par jaunā budžeta izdevumiem valdība plāno sākt spriest tuvāko nedēļu laikā.