Birokrātisku iemeslu dēļ jaunietis ar ļaundabīgu ādas audzēju nevar saņemt valsts apmaksātus medikamentus
Onkoloģisko pacientu ārstēšana Latvijā joprojām buksē, – par to liecina 25 gadus vecā rēzeknieša Alekseja Virskuļa stāsts.
Viņam nākas ārstēt melanomu. Neilgi pirms vēlēšanām pagājušajā rudenī Veselības ministrija paziņoja, ka valsts melanomas pacientiem apmaksās dārgas un modernas zāles, tomēr Aleksejam birokrātisku iemeslu dēļ tās liegtas. Naudu dzīvības glābšanai – 145 000 eiro – viņam nākas lūgt ziedotājiem.
25 gadus vecais Aleksejs ir smaidīgs un mierīgs, pirmais iespaids neliecina par smagu slimību. Taču, kad sarunu regulāri pārtrauc dziļš klepus, top skaidrs, ka patiesībā jaunais puisis mokās, – ļaundabīgais ādas audzējs jeb melanoma un metastāzes skārušas kaklu, plaušas un aknas.
Pirms pusotra gada Aleksejam izoperēja aizdomīgu dzimumzīmi, taču analīzes neko sliktu neuzrādīja. Kad pērn jaunietim dūres lielumā pietūka kakla limfmezgls, izmeklējumi apstiprināja šausmīgo diagnozi. Puisim, kurš pabeidzis Rēzeknes Valsts ģimnāziju, ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnēs, bija sācis studēt maģistrantūrā un strādāt kā jurista palīgs, nācās nopauzēt savu dzīvi un sākt cīņu ar smago slimību.
"Man izrakstīja tabletes ķīmijterapijai. Man bija metastāzes kaklā, aknās, plaušās. Kaklam palīdzēja samazināties, bet plaušas un aknās turpina augt," stāsta Aleksejs.
Ārstu konsīlijs Aleksejam ir nozīmējis gadu ilgu kursu ar medikamentu "Keytruda", kas ir efektīvs, taču ļoti dārgs. Ik pēc trim nedēļām viņam nepieciešami 8000 eiro, bet kursam kopumā 145 000 eiro. Topošais jurists vērsās ar lūgumu valstij kompensēt zāles. Saņēma atteikumu.
"Lēmumā rakstīts, ka man bija sākta ķīmijterapija. Otrkārt, tas, ka man ir pozitīva mutācija. To "Keytruda" apmaksā tikai tad, kad sāk uzreiz ar viņu ārstēt, un ir negatīva mutācija," stāsta Aleksejs.
Pirms neilga laika valsts vispār nekompensēja inovatīvus medikamentus melanomas ārstēšanai, tagad tādi ir. Kādu terapiju kompensēt, ir atkarīgs no tā, vai melanomas mutācija ir atrasta. Ja tā ir atrasta, kompensēta mērķterapijas kombinācija, ja nav atrasta, valsts apmaksā specifisku imūnterapiju. Tača abu veida terapijas vienam pacientam nekompensē.
Onkoloģe-ķīmijterapeite Alinta Hegmane norāda: "Ja pacients progresē uz mērķterapiju, tad otrās līnijas terapija ar imūnterapiju viņam vairs nav kompensēta, kaut arī šī terapija viņam varētu strādāt un dzīvi pagarināt. Mēs zinām terapiju, kas varētu strādāt, mums nav alternatīvas, ko mēs varētu piedāvāt. Tajā pašā laikā pacients nevar saņemt zāles, jo to izmaksas ir ārkārtīgi augstas."
Nacionālais veselības dienests (NVD) pašlaik neplāno paplašināt pacientu loku, kompensējot dārgās zāles arī tiem, kas sākotnēji ārstēšana sākta ar citu terapiju.
NVD pārstāve Zita Rugāja skaidro: "Gribu uzsvērt to, ka esošajā brīdī gan BRAF mutācijas negatīviem, iepriekš neārstētiem pacientiem, gan BRAF pozitīviem ir iespēja saņemt inovatīvos medikamentus. Un vēlreiz uzsveru, ka ārsts ir tas, vai pacients atbilst izrakstīšanas nosacījumiem vai nē."
Tikmēr reizi mēnesī Aleksejs no Rēzeknes mēro ceļu uz Rīgu pie ārstiem, – pateicoties ziedotājiem, pirmo "Keytruda" devu puisim varēs injicēt, taču nav skaidrs, vai to varēs izdarīt arī nākammēnes un vēl turpmāk, līdz pilnīgai slimības uzveikšanai. Smagajā ceļā viņu katru reizi pavada vecāki.
Alekseja mamma Natālija saka: "Redzu, ka visas manas cerības izgaist acu priekšā. Atdotu savu dzīvību dēla dēļ, taču to nevaru. Mums nav tādas naudas, vienkārši nav. Labi cilvēki mums palīdz, – kaimiņi, kolēģi, draugi. Milzīgs paldies par to."
Palīdzēt 25 gadus vecajam Aleksejam var caur "Ziedot.lv" – kategorijā "Palīdzība smagi slimu cilvēku atbalstam".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
