Daugavpilī nosaka minimālo vērtējumu, kāds jāsaņem pārbaudes darbos, lai skolēni varētu sākt mācības vidusskolā

Šogad Daugavpilī turpināt mācības 10.klasē varēs tikai tie, kas 9. klases pārbaudes darbos latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā saņēmuši vērtējumu ne zemāk kā piecas balles. Savukārt mazākumtautību skolu pārstāvjiem centralizētā eksāmenā Latviešu valodā ir jāiegūst vismaz 46%.

Daugavpils Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka norāda: "Pieci nav nekas pārdabisks, un 46% valsts valodas zināšanas apstākļos, kad 10. – 11.klasē mācības notiek latviešu valodā, ir minimums."

Šādi pašvaldība cer samazināt skolēnu atbirumu, kas ir vērojams visās 13 pašvaldības vidusskolās.

"Viens no iemesliem, kāpēc šobrīd atsijājas jau 10., 11. un 12.klasē tie skolēni, kuri ir ne sevišķi pārdomāti izvēlējušies savu nākotnes izglītību. Neiet jau runa par to, ka pēc 9.klases skolēni izglītību neiegūs. Izglītība ir jāiegūst noteikti, tikai jāizvēlas sev pati piemērotākā izglītības iestāde, kurā skolēns tik tiešām var mācīties," skaidro Sprindžuka.

Galvenais mērķis ir izpildīt valsts noteiktos jaunos kritērijus. Sākot ar 2020.gadu finansējumu saņems tikai tās vidusskolas, kurās tiks izpildīts skolēnu skaita kritērijs, kā arī vidējais centralizēto eksāmenu indekss būs vismaz 40% apmērā. Tas nozīmē, ka 12.klases skolēni nedrīkst būt nesekmīgi. Ideja par "sekmju filtra" ieviešanu, stājoties 10. klasē, tiek apsvērta arī Valsts līmenī.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (LKP) norāda: "Mēs domājam par to, jo patiešām vidusskola, mūsuprāt, ir tā vieta, kur ir jāiet skolēniem, kas pamatā orientējas uz augstāko izglītību. Un arī jaunā parēja uz jauno saturu arī paredz šos te līmeņus dažādos un arī profesionālajā izglītībā, tad mums atkrīt tā problēma, ka visi kārto vienlīdzīgus eksāmenus, kā ģimnāzijā, tā piemēram profizglītībā, tad ar šo mēs redzam, ka vidusskola nosaka ieejas kritēriju."

Pašlaik katra skola pati nosaka uzņemšanas vidusskolā kritērijus. Piemēram, ģimnāzijās pat tiek rīkoti eksāmeni. Pēc jaunā mācību satura ieviešanas skolēniem būs jāizvēlas viens no trim padziļinātajiem kursiem, kurā tad paredzēts arī kārtot eksāmenus. Vienkārši atsēdēt vidusskolā vairs nevarēšot. Tomēr programmas "Skola2030" ekspertu skatījumā, ilgi pastāvošais modelis šķirot bērnus 11 un 16 gadu vecumā, esot novecojis un satur vairākus riskus.

"Skola2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa pauž: "Strukturāli šķirot bērnus, pasakot viņiem tu vari darīt to, vai tu nevari darīt to, tam ir ļoti liels nevienlīdzības risks, tam ir ļoti liels risks arī tajā, ka mēs es teiktu pāragri atlaižamies no tā, vai mēs esam ieguldījuši katrā skolēnā pietiekami lielas pūles, lai viņu aizvestu pēc iespējas tālāk."

Pašreizējais valsts mērķis ir, lai apmēram puse pamatskolas beidzēju aizietu uz vidusskolu, bet pārējie izvēlētos profesionālo izglītību. Pašlaik gan proporcija ir 40 un 60 par labu vidusskolai.

Gadu no gada nedaudz pieaug to jauniešu skaits, kas izdara izvēli par labu profesionālai izglītībai. Pirms gada tādu bija 37%. Pagaidām nav skaidrs, vai uzņemšanas sliekšņa ieviešanas dēļ kādu no Daugavpils vidusskolām vajadzēs slēgt skolēnu trūkuma dēļ. Ar nākamo gadu 10.klasi tur drīkstēs atvērt tikai tad, ja tajā būs vismaz 22 skolēni.