Latvijā pieaug dižkoku skaits, ik gadu tiek atklāti jauni

Dižkoku atklāšana, uzmērīšana un novērošana Latvijā notikusi arī agrāk. Taču par nopietnu datubāzi var runāt tikai pēdējos gadus. Turklāt tagad dižkoku mainījušies parametri.

Nopietns atbalsts ir iedzīvotāju sniegtā informācija. Tā, piemēram, Bukaišu apkārtnē, kas atrodas pie pašas Lietuvas pierobežas, nesen saraksts papildināts ar vairākiem ozoliem.

"Zaļā lapa" ir informatīva zīme, kas nepārprotami norāda, ka koks atrodas valsts aizsardzībā un uz to attiecas īpaši nosacījumi. Saimnieki šāda koka atrašanos īpašumā galvenokārt uzskata par pievienoti vērtību. Taču ir arī savi ierobežojumi – nedrīkst pārāk apcirst zarus, uzart saknes, veikt būvniecību zem koka vainaga desmit metru joslā ap vainagu.

Lai iegūtu dižkoka statusu, ozoliem, ošiem, apsēm parasti jāsasniedz 100 gadu vecums. Šajā pusē to ir īpaši daudz, jo koku saudzēšanu te aizsākta vēl muižkungu laikos. Taču dižkoki nav pasargāti no dabas katastrofām.

Savukārt, ja milzīgs ozols sāk mirt, no dabas viedokļa tas nav uzskatāms par zaudējumu. Trupošais stumbrs kļūst par mājvietu dažādām dzīvības formām, bez kurām nav iespējama dzīvības ķēde.