Pilnībā aizliegta mencu zveja; zvejnieki var pieteikties atbalstam

Dīkstāves periodā zvejnieki var saņemt kompensāciju, savukārt iedzīvotāji, redzot piedāvājumā Baltijas mencu, aicināti to neizvēlēties.

Kritiski samazinājusies Baltijas mencu populācija, bet pašas zivis kļuvušas mazākas un vārgākas. Cilvēki aicināti Baltijas jūrā zvejotas mencas nepirkt, bet vasara sezonā zvejniekiem tās zvejot aizliegts.

Mencu populācijas sarukšana notikusi spēji – vēl 2014.gadā šī zivs atradās zaļajā reģistrā, kas nozīmēja, ka tā nebija apdraudēta. Tagad aina ir pilnīgi pretēja un Latvija, klausot Eiropas Komisijas (EK) norādījumiem, lēmusi uz vasaras mēnešiem aizliegt mencu zveju. Zvejas kuģu īpašnieki un zvejnieki tagad var pieteikties atbalstam, kopumā divu miljonu eiro apmērā. Iespēja ir pieteikties ap 20 zvejsaimniekiem, pašlaik pieteikušies seši.

Lauku atbalsta dienesta Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers norāda: "Kompensācija ir rēķināta par mēnesi. To var saņemt, ja visu mēnesi nezvejo un tas stāv piestātnē. Ir formula, pēc kuras aprēķina – pēc tonnāžas un cik ir iepriekšējos gados nozvejojis."

Viens kuģis varētu saņemt ap 150 000 eiro, savukārt zvejniekiem tie aptuveni 800 eiro mēnesī. Tomēr, neskatoties uz atbalstu, aizliegums zvejot zvejniekiem nācis kā šoks, turklāt māc neziņa, kā rīkoties turpmāk.

Mencu zvejas uzņēmuma "Ervils" tehniskais direktors Aleksandra Kvartenoks norāda: "Ņemot vērā, kas tas ir atbalsts, tas ir tikai "bikšu saturēšanai", tā rupji sakot. Ekonomiski nav īsti pietiekams. Jau vēsturiski izveidojies, ka zvejniecības uzņēmumiem ir katram savs. Kam ir mencu zveja, kam brētliņu zveja, reņģu, kam lašu zveja. Uzdevumi ir sadalīti, kas Latvijai pienākas. Diez vai kāds gribēs atteikties no sev pieejamiem limitiem un atdot kaut kam. Kā te klīst runas, ka uz trīs gadiem aiztaisīt, domāju, ka no esošajiem uzņēmumiem neviens vairs nevarēs atdzīvoties."

Tikmēr zinātnieki mēģina noskaidrot, kas apgrūtina mencu dzīvošanas apstākļus – skaidrs, ka patēriņš nav galvenais cēlonis. Pieņem, ka daļēji pie vainas ir roņu savairošanās, – šīs zivis tiem ir galvenā barība. Savukārt augšanu varētu apgrūtināt piesārņojums Baltijas jūrā. Ja garāk četru gadu laikā menca izauga līdz 40 cm, tad tagad – līdz 20 cm. Kamēr mencu populācija nav atkopusies, Pasaules dabas fonds (PDF) aicina atteikties no šīm zivīm un tās uzturā nepatērēt.

PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elza Ozoliņa pauž: "Baltijas jūras mencas vietā mēs iesakām izvēlēties mencu no Norvēģu jūras vai Barenca jūra, jo tur ar resursiem viss ir kārtībā. Tajā pašā laikā iesakām dažādot ēdienkarti un izvēlēties dažādas zivis."

Pagaidām aizliegums zvejot mencas attiecas uz šo sezonu, taču skaidrs, ka pa vienu vasaru populācija neatkopsies. Zinātnieki lēš, ka tā pilnībā varētu neatjaunoties pat piecu, sešu gadu laikā.