Latvijā pilngadību var iegūt arī pirms 18 gadu vecuma – jelgavnieks Mārtiņš to izdarījis, lai dibinātu savu uzņēmumu

Kamēr citi skolēni vasaras brīvlaikā atpūšas, nupat tiesas ceļā pilngadību ieguvušo Mārtiņu Taukaču TV3 Ziņas satiek ar kameru rokās, strādājot. Viņš filmē stāstu par kādu jauniešu apmācību projektu Siguldā. Ar filmēšanu un montāžu Mārtiņš aizraujas jau vairākus gadus, sācis arī ar to pelnīt, un ātri vien sapratis, ka varētu attīstīt savu biznesu.

"Jebkuru problēmu var apiet, jebkuru situāciju var atrisināt. Ja ir kaut kāds mērķis, ir kaut kāda ideja, bet mēs saredzam šķēršļus, piemēram, manā gadījumā tā bija mana pilngadība, tas bija mans šķērslis, lai dibinātu savu uzņēmumu, es apskatījos kādas ir iespējas apiet šo šķērsli un es to arī apgāju," stāsta Mārtiņš.

Likums nosaka, ka Latvijā uzņēmumu drīkst dibināt tikai pilngadību sasniegusi persona. Taču 17 gadus vecais Mārtiņš vērsās bāriņtiesā, lai ar tās akceptu, pilngadību iegūtu agrāk. Arī vecāki viņa ideju atbalstījuši. Sekojusi rūpīga bāriņtiesas pārbaude: "Skatījās, kur es guļu, kur es ēdu, kur es eju uz tualeti, nu visu ļoti, ļoti sīki izpētīja, vai mani dzīves apstākļi ir atbilstoši. Prasīja izziņas no pašvaldības policijas, no skolas, no audzinātājas, direktores, sekmju izrakstus, psihologa domas par mani."

Mārtiņš strādā komandā ar klases biedru Ralfu, filmē gan mūzikas video klipus, gan kāzas, īpaši patīk iemūžināt sporta pasākumus. Līdz šim rēķinus par padarīto darbu nācās izrakstīt caur skolēnu firmu, taču tas uzlicis dažādus ierobežojumus, savukārt nelegāli strādāt Mārtiņš nevēlējās. Dibinot uzņēmumu, nu būs iespēja pašam izrakstīt rēķinus.

"Tā kā mēs no tiesas sēdes iznākot smējāmies, man bija jācīnās, lai valstij maksātu nodokļus! Tā pilsoniskā apziņa par nodokļu maksāšanu, tas mums katram ir jāapzinās, nu nevar tā visu "pa melno". Es nezinu – tas ir patriotisms – es nezinu! Es vienkārši jūtu atbildības sajūtu par savu valsti, pret ekonomiku, es saprotu, kā tas strādā. Ja mēs visi maksātu nodokļus, zāle būtu zaļāka," teic Mārtiņš.

Pusaudzis nupat absolvējis Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas 10.klasi. Tiklīdz tiesas lēmums stāsies spēkā, viņš dosies uz Uzņēmumu reģistru: "Ne par velti mums klases nosaukums ir komerczinību klase, mēs visi vasarā strādājam, meklējam, kur strādāt, es neesmu vienīgais, kas pelņa. Varbūt vienīgi es esmu vienīgais, kas strādā pats pie sevis. Līdz šim nopelnīto naudu es ieguldu tehnikā, jā, naudu es ieguldu savā attīstībā."

Jautāts, ja bizness uzņems apgriezienus, vai nebūs kārdinājums pelnīt nevis mācīties, Mārtiņš atbild, ka tā nebūs dilemma. Viņš lolo ideju par filmu studijām Lielbritānijā vai Dānijā: "Lai vai kā es strādātu, vai pelnītu, es uzskatu, ka izglītība gan vidēja, gan augstākā ir svarīga, un lai arī kas dzīvē notiktu, tas būs tas, pie kā mēs varēsim atgriezties. nu ja man nobruks šis bizness, vai tas vairs nebūs aktuāls, man būs mana izglītība, varēšu iet citur strādāt."

Pilngadības piešķiršana pirms 18 gadu vecuma Latvijā ir gana rets notikums. Kopš 2010. gada ar tiesas lēmumu desmit jauniešiem apstiprināta viņu vēlme kļūt pilngadīgiem.

"Būtībā ir tā, kā pasaka likums – spēj sevi pārstāvēt, spēj atbildēt par savu rīcību. Tas, kas ir dzirdēts, ka tie patiešām ir ļoti advancēti jaunieši, kuri tiešām vēlas šādā veidā mēģināt attīstīt savu biznesu, lai tas būtu nevis uz vecāka vai aizbildņa vārda, bet lai viņš pats ar savu vārdu var reģistrēt komersantu," norāda VBTI bāriņtiesu departamenta direktore Valentīna Gorbunova.

Pilngadības statuss Mārtiņam dos rīcībspēju parakstīt dokumentus, dibināt uzņēmumu, vai iegūt finansējumu. Savukārt, laulāties, piedalīties vēlēšanās vai iegādāties alkoholu, viņam tiesības nebūs, jo likums nosaka, ka to var darīt, sasniedzot 18 gadu vecumu, nevis pilngadību.