"Biju uz zemes, degošā mašīna aizbrauca tālāk!" Ukraiņu karavīrs pēc kāju amputācijas raķetes sprādzienā ārstējas Vaivaros

"Plastmasas, ar gumiju, augšā krustiņš. Lūk, kā tādi pauguriņi izskatās dabā." Vaivaru palātā fotoattēlus ar mīnām savā telefonā rāda Aleksandrs, kurš pavasarī pats uzkāpa uz šādas mīnas, sprādzienā zaudēja abas kājas. Viņš kopā ar kaujasbiedriem bija ielavījies pretinieka zonā. Mīnas speciāli radītas, lai sakropļotu, nevis nogalinātu. Tādas prokrieviskie spēki ierok arvien vairāk, jo ukraiņi neatlaidīgi raujas iekšā okupētajās teritorijās. Adrenalīna un šoka stāvoklī sāpes nejuta, pats sevi pārsēja un aizrāpoja.

"Pilnīgi normāli jutos. Absolūti adekvāti. Sapratu, ka labāk nekliegt. Simt metrus no pretinieka biju. Nav par ko satraukties. Tagad staigāju normāli, lai gan šī ir tikai mācību protēze. Jau divus mēnešus staigāju."

Viņa cīņubiedri, kuriem arī sprādzienos zaudētas kājas, ar jaunajām protēzēm ne tikai iet, bet pat skrien, spēlē futbolu un brauc ar skrituļdēli. Tiklīdz būs gana spēcīgs, Aleksandrs atgriezīsies frontē.

Pērnā gada augustā Igors veda ūdeni pa kaujas pozīcijām. Četrus gadus viņš bija frontē, ticis sveikā bez skrambiņas, bet 23. augustā pasaule sagriezās. "Mašīnai trāpīja radiovadāmā prettanku raķete. Tieši mašīnā. No ekipāžas tikai es izdzīvoju, un suns, kas bija līdzi. Pārinieks nomira. Es biju uz zemes, degošā mašīna aizbrauca tālāk. Mēs bijām no savām pozīcijām vien 300 metru attālumā. Puiši ieraudzīja, ka mūs uzspridzināja, piezvanīja mediķiem. Ienesa automašīnā un aizbraucām."

Arī Igoram ir protēzes, ar kurām varēs staigāt. Taču priekšā smags un ilgs atlabšanas posms.

Kopumā Vaivaros 18 dienas ārstēsies 14 karavīri, ārstēšanos apmaksā Latvijas puse. Viņi stāsta, ka pretējā pusē lielākoties karo nemotivēti algotņi, esot daudz čečenu. Karš no aktīvās fāzes jau sen ir aizgājis tādā kā tranšeju, ierakumu kara posmā, taču teju katru dienu ir kritušie un smagi ievainotie.