Tikai tas, kurš ļoti mīl savu darbu, to darīdams dzied. Skursteņslauķis otrajā paaudzē Māris Bambis ir viens no viņiem. Viņš braši kāpj uz augstā skursteņa un sāk savu darbu.
Bail no augstuma viņam nav, – viņš vairākas minūtes spēj sniegt interviju LNT raidījumam "900 sekundes", vienlaikus atrodoties uz trešā stāva skursteņa un tīrot to.
"Es nedomāju, kas ir tur – apakšā. Vai 26 stāvi, vai divi. Tam nav starpības," saka Māris.
Māra pāriniekam Aigaram Mazjānim gan nav vienalga, kurā stāvā viņš strādā. Par skursteņslauķa mācekli viņš ir kļuvis pirms gada, pirms tam darbojies logu montāžas jomā. Skursteņslauķa darbā viņš ātri ir iedzīvojies.
"Augstums, jumti, atvērtība – tā ir vaļā, tā ir dzīva. Sēžot birojā un darot citus darbus, to vispār nejūti, bet šeit tas ir izteikti," saka Aigars.
Šajā arodā svarīga ir pārinieka roka, abi uzskata.
Latvijas Skursteņslauķu brālība dibināta gandrīz pirms 300 gadiem. Cilvēki, kuri strādā šajā profesijā, ir draugos ar augstumu. Tiem, kuriem ir bail no augstuma, šajā profesijā nav ko darīt, jo balansēt, piemēram, uz slidenas jumta kores, nav nekāda izprieca.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Gan Mārim, gan Aigaram nešķiet, ka skursteņslauķa profesija var izzust. Tā Latvijā ir pieprasīta, turklāt Mārim ir divi dēli. Viens no viņiem jau strādā šajā arodā, bet otrs papildina ar augstskolas izglītību un praksi jau ir izgājis.
