Saeimas komisija atbalsta grozījumus likumā, kas nosaka, ka pašvaldībām jāslēdz to dibinātie mediji

Uz to, ka pašvaldību izdotie informatīvie izdevumi kropļo tirgu, vairākkārt norādījusi Konkurences padome (KP) un neatkarīgie reģionālie mediji, kuriem nākas cīnīties par savu pastāvēšanu apstākļos, kad pašvaldību izdevumi iedzīvotājiem tiek piegādāti par brīvu.

Pašlaik Saeimā atvērts preses likums, kurā plānots noteikt, ka pašvaldībām būs liegt dibināt medijus – ir pašvaldības, kuras savus informatīvos izdevumus reģistrējušas masu informācijas līdzekļu reģistrā. Izmaiņas likumā to liegtu – pašvaldībām savus izdevumus no masu mediju reģistra būtu jāizslēdz līdz gada beigām.

Grozījumi, kas nodoti otrajam lasījumam, nosaka pārejas termiņu, ko pašvaldību savienība aicināja pagarināt, bažījoties, ka visas pašvaldības nepagūs sasaukt domes sēdes un pieņemt lēmumu par savu izdevumu likvidēšanu.

"Jūs likumā esat izdomājuši – nevar veidot masu informācijas līdzekli. Labi, nevar veidot, bet iedodiet normālu termiņu, lai pašvaldība varētu pieņemt pareizu lēmumu un saglabāt to, ka paliek informatīvie izdevumi," komisijai norādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča.

Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš ("KPV LV") pauda: "Izrādās, ka pašvaldībās ir iespējams nesasaukt sēdes. Ar ko tad tie deputāti nodarbojas? Šis arguments neiztur nekādu kritiku. Lēmumprojekts iet uz priekšu. Reklāmas izdevumi, kur pašvaldības reklamējas, tiks pārtraukti."

Grozījumi paredz noteikt, ka pašvaldības arī turpmāk būs tiesīgas izdot informatīvus izdevumus, taču būs regulēts to izdošanas biežumus un informācija, kāda tajos pieļaujama. Kā liecina Uzņēmumu reģistra apkopotā informācija, pašlaik ir vairāk par simts medijiem, kurus dibinājusi vai to īpašnieks ir pašvaldība.