Apņēmīgs astotās klases skolēns sakrāj naudu un uzdāvina baznīcai jaunas ērģeles

Kaspara apņēmība ir tik liela, ka pusaudzis spējis sakrāt naudu ciema baznīcas ērģeļu iegādei.

Kā jau visi ērģeļmeistari, arī 13 gadus vecais Kaspars Bačkurs ceļu mūzikas pasaulē sāka pie klavieru taustiņiem. Lai arī klavierspēli jaunais muzikants aizvien apgūst Maltas mūzikas skolā, viņa domas un sirds vilktin vilka pie kāda mazāk izplatīta instrumenta apgūšanas. Uzrunāja ērģeļu grandiozitāte.

"Dažādība un raibums pie ērģelēm. Arī sakrālā daļa. Kad radās iespēja mācīties pie privātskolotājām, nebija šaubu, ka es gribu un darīšu to. Uz ērģelēm tu sēdi kā uz karaļa krēsla," saka Kaspars.

Apņēmīgs astotās klases skolēns par Kaunatā, kurš par savu naudu nopircis baznīcai ērģeles.

Savas prasmes ērģeļu spēlēšanā kaunatietis pilnveido Rēzeknē, bet vingrinās tepat ciemā esošajā Kaunatas katoļu baznīcā. Draudzes rīcībā bija vienkāršs ērģeļu modelis, kam Kaspara ambīcijas sniedzas pāri, tāpēc astotās klases skolēns nolēma, ka jāsagādā labāks instruments.

Jaunais talants ir piedalījies dažādos festivālos un koncertos, kur saņēmis arī prēmijas. Tā vietā, lai saņemto naudu notriektu nebūtiskās lietās, pusaudzis to cītīgi taupīja un par sakrāto nopirka baznīcai digitālās ērģeles. Galvenokārt tās kalpo paša izaugsmei, bet arī draudzei priecīgāk, ka dievkalpojumos dziesmas kļuvušas skanīgākas.

"No sākuma tas bija noslēpums, tikai ar priesteri par to runāju. Kad atveda tajā dienā, tā bija saulaina diena. Iebrauca furgoniņš iekšā un iestūma ērģeles. Tie, kas bija uz vietas, teica, ka tas ir sasniegums, un arī pirmajās misēs tantiņas skatījās uz augšu, ka citādāk skan. Tas dod svinīgumu. Liekas, ka pat siltāk no tās mūzikas ir," bilst Kaspars.

Šīs ērģeles Kaspars noskatīja internetā un pasūtīja no Nīderlandes. Ar satrauktu sirdi gaidīja, vai tās piegādās nesatraumētas un skanēs tik labi, kā cerēts.

"Bija daudz sakaru angļu valodā, vajadzēja pārskaitīt naudu. Saspringts laiks gan vecākiem, gan man pašam. Gaidīju, kad būs. Bija, kas atteica, ka nepārdos uz tik tālu zemi un ar pārskaitījumu. Nav garantijas, ka viss strādā. Ar ērģelēm ir kā ar cilvēku, ir savas kaprīzes. Tagad arī reizēm ieslēdzas vai izslēdzas nevietā. Taču ir gandarījums, ka ir instruments, ka ir ērti spēlēt un pašam prieks," stāsta Kaspars.

Bez mūzikas man vēl patīk volejbols, lai cik tas būtu bīstams mūziķiem, īpaši pianistiem.

Pusaudzim savi nākotnes mērķi ir skaidri. Vidusskolas gadus pavadīs mūzikas novirziena skolā Rēzeknē, pēc tam dosies uz mūzikas akadēmiju Rīgā, bet vēlāk – pie ērģelēm sēdīsies starptautiskas publikas priekšā.