Diskusijas raisa priekšlikums doktora darbus lielākoties rakstīt angļu valodā

Idejas atbalstītāji uzskata, ka tas ļautu augt Latvijas zinātnieku konkurētspējai.

Šobrīd promocijas darbu doktorants pēc brīvas izvēles var izstrādāt latviski vai kādā svešvalodā, ja uzskata, ka tas būtu atbilstošāk pētāmajai tēmai. Taču Izglītības ministrija uzskata, ka turpmāk darbu vērtēšanā būtu jāiesaista vismaz divi ārvalstu recenzenti, kas nozīmē, ka darbus biežāk būtu jāraksta angļu valodā.

Idejai gan ir pretinieki – vairāk nekā 450 profesori, rakstnieki, tulki un biedrības, kas lielākoties pārstāv humanitāro vai sociālo zinātni – parakstījuši vēstuli, kurā šādām izmaiņām iebilst. Viņi uzskata, ka iecere iznīcinās latviešu zinātnisko valodu un tekstus.

"Līdz šim mēs visu laikus uzsveram, ka latviešu valoda mums ir svarīga, ka latviešu valoda ir jāsaglabā, tā ir jākopj, tās lietojuma jomas ir jāpaplašina. Un šis ir pilnīgā pretrunā ar to. Ja kādā jomā latviešu valoda tiek aizliegta, tas savukārt nozīmē, ka mēs dodam skaidru signālu sabiedrībai, ka latviešu valoda nav vajadzīga arī citās jomās," saka Latvijas lietišķās valodniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kaija.

Tam gan nepiekrīt priekšlikuma autori – Izglītības un zinātnes ministrija. Joprojām atsevišķās un pamatotās tēmās jebkurš varēs promocijas darbus izstrādāt arī latviski. Turklāt ministrija uzskata, ka jau šobrīd doktora studijās nozīmīga loma ir angļu valodai.

"Mēs vēlamies, ka doktora darbu vērtēšanai tiek piesaistīti augsta līmeņa eksperti, savā nozarē un starptautiski atzīti eksperti. Un tas nozīmē, ka šo pilno informāciju par to, kādā līmenī ir Latvijas doktora līmeņa studijas, var aiznest jau plašāk. Tas atkal jaunajiem pētniekiem paver iespējas vieglāk integrēties starptautisko pētniecību tīklos, vieglāk komunicēt ar līdzbiedriem," skaidro Izglītības ministrijas pārstāve Dace Jansone.

Izmaiņas nepieciešamas arī tādēļ, lai celtu mūsu zinātnes pieejamību un starptautisko konkurētspēju, uzskata Jauno zinātnieku apvienība. Turklāt, šāda pieeja nav nekas jauns un ir ieviesta daudzās valstīs. Jaunie zinātnieki arī uzskata, ka tas atrisinātu problēmu, ko šobrīd radījusi šaurā Latvijas zinātnieku vide.

"Vietējie novērtē vietējos. Un, ja mums kopumā ir apmēram 3000 zinātnieku, tad, kā mēs varam nodrošināt, ka starp tiem 3000 zinātnieku mums ir neatkarīgi eksperti, kas var izvērtēt tieši šo specifisko darbu, kas nav saistīti ne ar šo jauno zinātnieku, ne ar viņa vadītāju, ne ar zinātniskajām grupām," saka Jauno zinātnieku apvienības vadītāja Ieva Siliņa.

Savukārt Latvijas lietišķās valodniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kaija norāda: "Tas ir arguments, jā. Bet tajā pašā laikā, lai panāktu iespēju recenzēt šo darbu ārvalstu recenzentiem, tas nenozīmē, ka darbs primāri ir jāraksta angļu valodā. To var rakstīt latviešu valodā."

Tikmēr RSU Zinātņu prorektore Agrita Kiopa norāda, ka, viņasprāt, disertācijas būtu jāraksta latviski vai angliski: "Esot ar savu unikālo latviešu valodu, mums, protams, ir pienākums viņu kopt. Un manā ieskatā, disertācijas būtu jāraksta latviski vai angliski. Ja viņas raksta angļu valodā vai otrādāk, viņām būtu jābūt tulkotām. Kāpēc? Jo zinātne visā pasaulē ir angļu valodā komunicējoša. Un mums ir jābūt spējīgiem iekļauties pasaules norisēs. Tāpat mums ir pienākums attīstīt savu valodu, savu terminoloģiju."

Par jauno doktorantūras studiju modeli ikviens savu viedokli var sniegt līdz 6. decembrim. Tikai pēc  viedokļu apkopošanas ministrija plānotās izmaiņas virzīs apstiprināšanai valdībā.