"Esam priecīgi, ka esam prom." Latviete stāsta par dzīvi koronavīrusa skartajā Ķīnā un aizbraukšanu no valsts

Vienlaikus vairākas aviosabiedrības paziņojušas, ka koronavīrusa izplatības dēļ uz pagaidu laiku atceļ visus reisus uz un no Ķīnas. Daļa valstu sākušas savu pilsoņu evakuāciju no Ķīnas. Savukārt vairums cilvēku savu iespēju un situācijas apstākļu robežās valsti pamet paši. Viņu starpā ir arī Līva Hammonda, kura kopā ar vīru un divus gadus veco meitu janvāra izskaņā aizlidoja uz Toronto, Kanādā.

Līva Ķīnā nodzīvojusi vairāk nekā 10 gadu. Pirmos piecos – pašreizējā koronavīrusa epicentrā – pilsētā Uhaņa, pēcāk Šeņdžeņā, kas atrodas vairāk nekā 1000 kilometru attālumā no Uhaņas.

Lai uzzinātu vairāk par dzīvi koronavīrusa skartajā Ķīnā un aizbraukšanu no valsts, portāls Skaties.lv sazinājās ar Līvu.

Lēmums doties Toronto bija tieši saistīts ar koronavīrusa izplatītu?

Lēmums doties prom mums bija jau sen. Ķīnā es dzīvoju jau vairāk nekā 10 gadu. Bija laiks doties prom, mums jau bija plāns. Koronavīruss noteikti šo procesu paātrināja šā lēmuma pieņemšanai.

Ja mēs būtu divatā – es un vīrs –, tad mēs varbūt paliktu ilgāk. Varbūt skatītos, kas notiek tālāk, uz īsu brīdi aizbrauktu uz kādu tuvāku valsti Ķīnai un skatītos, kā situācija izvēršas. Varbūt vēlāk atgrieztos, kad viss norimst. Bet, tā kā mums ir divgadīga meitiņa, sapratām, ka lietas šķiet nedaudz savādākas. Izlēmām doties prom, jo tas bija loģiskākais lēmums.

Tā kā es kādu laiku dzīvoju Uhaņā, man bija pazīstama viena ārste. Es viņai rakstīju un vaicāju, – kāda ir situācija? No medijiem grūti saprast, daudzi saka, ka panika sacelta un no gripas mirst vairāk, un ka šis nemaz nav tik traki. Vaicāju ārstei – braukt prom tagad vai palikt un pagaidīt? Viņa man godīgi atbildēja – varbūt labāk uz pāris mēnešiem aizbrauciet, nāks vasara, paliks karsts, brauciet atpakaļ. Tas bija tāds realitātes sities, ja man ārste no Uhaņas saka – jābrauc prom, tad varbūt arī jābrauc.

Ap to pašu laiku mēs ieraudzījām medijos, ka Uhaņa ceļ slimnīcu ar 1000 vietām koronavīrusa pacientiem, kas tiks pabeigta septiņu dienu laikā, tas bija tāds nākamais realitātes sitiens, ka laikam jau ir nopietni. Saliekot šo visus kopā, mēs sapratām, ka negribam riskēt ne ar vienu veselību ģimenē un izlēmām rezervēt biļetes principā tajā pašā dienā.

Mēs izvēlējāmies Toronto, jo šeit dzīvo mana vīra ģimene. Tas bija tāds loģisks lēmums, kas pieņemts sen, vienkārši šis bija tāds pamudinājums izdarīt to ātrāk. Esam priecīgi, ka esam prom.

Daudzi ārzemnieki, kas ir Ķīnā, baidās lidot prom. Baidās no lidojuma kā tāda, baidās, ka lidmašīnā var būt kāds inficētais. Šī ir tāda kā "krievu rulete" – palikt mājās un gaidīt, kad tas viss beigsies vai ņemt to risku un braukt prom.

Pastāsti no pašas skatpunkta un piedzīvotā, – kā notikumi Ķīnā saistībā ar koronavīrusu ekskalējās?

Notikumi eskalējās diezgan ātri. Decembra beigās tika atklāts, ka ir tāds vīruss, bet nekas diži netika darīts, vismaz ne tādā masu mediju mērogā celta panika vai cilvēki baidīti. Tas viss sākās ap janvāra vidu, principā tik pat kā vienā dienā, kad šie cipari auga pa dienām, pa stundām. Un tā turpinājās un saslimšanas gadījumi pieauga, tāpat pieauga vīrusa izplatīšanās ārpus valsts.

Vienā dienā masu mediji un sociālie mediji uzsprāga ar rakstiem, ziņām, ar jaunu informāciju, patiesu informāciju, nepatiesu informāciju. Bija ļoti daudz baumu par to, ka tiks no lidmašīnām smidzināti kaut kādi dezinfekcijas līdzekļi uz pilsētām. Valdība momentāni pateica, ka tā nedarīs. Šobrīd valsts cīnās ar medijiem un sociālajiem tīkliem, lai neizplata nepatiesu informāciju.

Man liekas, ka viens no pirmajiem pasākumiem, ko valsts izdarīja, bija Uhaņas aizslēgšana. Bet tas, kā viņi to izdarīja, bija interesanti. Bija nakts, paziņoja, ka no rīta desmitos viss būs aizslēgts, vilcieni nekursēs, lidmašīnas nelidos, sabiedriskais transports nekursēs, bet deva cilvēkiem šīs stundas pa nakti līdz rītam izbraukti. Daudzi to izmantoja – saleca mašīnās un aizbrauca uz Šanhaju, uz Pekinu, uz jebkurām citām vietām. Kas arī paaugstina šo iespēju, ka vīruss tādā veidā izvests ārā, jo inkubācijas periods ir līdz 14 dienām. Pēdējais, ko lasījām, ka pat inkubācijas periodā ir iespējams inficēt citus. Tas nozīmē, ka varbūt daļa, kas ir aizbraukuši, nemaz nezina, ka viņiem ir vīruss.

Palikušajiem Uhaņā tika pateikts neiet ārā no mājām bez liekas nepieciešamības. Pēcāk no cilvēku kustības tika noslēgta visa Hubei province. Jāpiebilst, ka šis laiks, kad vīruss izcēlās, ir laiks, kad notiek lielākā migrācija pasaulē – tas ir ķīniešu jaunais gads, kad visiem ir brīvdienas, fabrikas nestrādā, biznesi nestrādā. Divu, trīs nedēļu laikā ceļo vairāki miljoni cilvēku. Tas nozīmē, ka ļoti daudzi devās prom pirms vīrusa uzplaiksnījuma. Un Uhaņa, kur vīruss sācies, ir pašā Ķīnas centrā, tas nozīmē, ka vīrusam ir vienlīdzīga iespēja izvērsties uz visām pusēm valstī.

Šeņdžeņā, kur dzīvoju, inficēto skaits bija mazāks, bet skaitļi tāpat turpināja augt. Arī mūsu galā metro pieturās cilvēkiem pārbaudīja temperatūru. Visiem bija obligāti jānēsā maskas, izejot no mājām. Iekštelpās, ārā, kafejnīcās, kinoteātros, viesnīcās, veikalos – visur bija nepieciešamas maskas. Nelaida arī ēdiena piegādātāju pie mājām klāt, viņiem bija jāpaliek pie vārtiem un jāatstāj ēdiens. Pirms tam viņi gāja līdz pašām durvīm. Tā kā karantīnas līdzekļi tika lietoti visur valstī, arī atrodoties tālu no Uhaņas.

Ar ārstiem tagad var konsultēties arī internetā, lai nav pārpildītas slimnīcas. Ja nepieciešama hospitalizācija, tas tiek pateikts internetā. Cilvēkiem nav jāstāv rindās slimnīcās, turpinot vīrusu izplatīt tādā veidā. Tā kā es domāju, ka šis ir labs solis no Ķīnas, lai apturētu tā vīrusa izplatīšanos.

Tā kā iepriekš vairākus gadus dzīvoji tieši Uhaņā, ko vari pastāstīt par tirgiem šajā pilsētā un vispār Ķīnā? Proti, vai izskanējušais, ka tieši tirgus ir šā vīrusa izplatības sākumpunkts, šķiet likumsakarīgs?

Ir visādas teorijas par vīrusa izplatību – no tirgus, no kādas laboratorijas, ievests, speciāli izstrādāts vai eksotisko dzīvnieku vīruss.

Es Uhaņā nodzīvoju no 2009. līdz 2014.gadam. Pilsēta šo gadu laikā ātri attīstījās – tas ir biznesa centrs Centrālķīnā.

Runājot par tirgiem, vai vīruss varētu būt nācis no tirgiem, tā ir iespējamība. Manuprāt, jebkura iespēja ir iespējama. Personīgi par konkrēto tirgu, par ko tiek runāts, es tur neesmu bijusi. Īsti nezinu, kas tas ir. Bet zinot, kāda ir higiēna, protams, ne visā Ķīnā, es ticu, kas vīruss varētu būt nācis no tirgus. Runājot par īstiem zemnieku tirgiem Ķīnā, higiēnas līmenis ir ļoti zems, kas var izraisīt infekcijas saslimšanas, ne tikai tādus vīrusus kā jaunais koronavīruss.

Varbūt vīruss nācis no kāda inficēta dzīvnieka. Ir daļa cilvēku, kam patīk ēst savvaļas dzīvniekus, retus dzīvniekus – tas ir kā statusa parādīšana biznesa partneriem. Sikspārņa zupa – tas ir statuss, ka vari to atļauties. Tā ir iespējamība. Tikpat labi varbūtība var būt, ka laboratorija palaidusi.

Kāda bija situācija Šeņdžeņā, kad devāties prom? Kāds bija izlidošanas process un drošības pasākumi lidostā?

Lidostā – arī visur pilsētā – cilvēki ir maskās, pie ieejas pārbauda temperatūru. Var redzēt, ka gaisā ir bailes, nezināmais, un cilvēkiem ar lidmašīnas biļetēm rokā jau ir tā cerība – es esmu ar vienu soli ārā. Tā visa gaisotne lidostā ir citādāka nekā, kad esam lidojuši citas reizes.

Izejot caur imigrāciju, bija jāaizpilda anketa, vai mums ir kāds no koronavīrusa simptomiem – iesnas, klepus, drudzis. Tāpat bija jāatbild, vai mēs esam pēdējo 14 dienu laikā esam bijuši Hubei provincē vai Uhaņā. Tas arī viss.

Arī lidmašīnā neviens masku nenoņēma, visi bija maskās. Mums bija pārsēšanās Taivānā  – Taipei. Tur mēs pavadījām vienu dienu, nākamajā mums bija lidmašīna uz Toronto, arī lidmašīnā uz Toronto lielākā daļa sēdēja maskās. Tā kā panika ir sacelta diezgan pamatīgi, – cik pamatoti vai nepamatoti, es nevaru pateikt. Šobrīd internetā lasu par to, ka no gripas mirst vairāk nekā no koronavīrusa. Pret gripu mums ir ārstēšana, vakcīnas, zāles. Koronavīruss šobrīd ir nezināms un tiek strādāts pie tā, lai saprastu, kas tas ir un kā to ārstēt. Manuprāt, tas ir tas, no kā cilvēki baidās. Neviens jau negrib nomirt. Miršanas cipars nav tik liels, bet panika ir tajā, ka cilvēki nezina, kas tas ir. Un redzot oficiālos skaitļus, kas tiek Ķīnā publicēti, tie tomēr ir augsti. Lai arī uz to miljardu cilvēku varbūt nešķiet liels cipars, bet tas ir cipars, kas aug katru dienu un ātrāk. Un tas tiešām ceļ paniku cilvēkos.

Pastāsti, kāda bija ielidošana Kanādā? Vai bija kādi speciāli pasākumi?

Ielidojot Toronto, mums visiem prasīja, no kurienes esam ielidojuši un vai esam bijuši Hubei provincē vai Uhaņā. Tā kā mēs bijām tālu prom no Uhaņas, tad tas arī bija viss. Bet tā kā Pasaules Veselības organizācija paziņojusi, ka šī ir pasaules mēroga veselības krīze, es domāju, ka situācija lidostās mainīsies.

Karte: Bīstamā koronavīrusa izplatība pasaulē