Apbalvots par mūža ieguldījumu, skaņu režisors Kārlis Pinnis nes Latvijas vārdu pasaulē

Skaņu režisors Kārlis Pinnis nes Latvijas vārdu pasaulē, vairāku gadu desmitu garumā ieskaņojot gan ASV, gan Kanādas, gan Taizemes, gan Krievijas, gan Luksemburgas, gan citu valstu mākslinieku mūziku un par savu darbu guvis starptautisku atzinību.

"Zelta Mikrofona" ieraksts vēstī, ka savos 47 mūža gados Kārlis Pinnis ieskaņojis vairāk nekā 100 albumus, to vidū bija populārā un akadēmiskā mūzika, latviešu un ārzemju mūziķu priekšnesumi. Bijusi ilggadēja sadarbība ar komponistu un pianistu Raimondu Paulu, ieskaņojis  dziedātājas Ineses Galantes debijas albumu "Debut" (1995).
Sešu gadu vecumā iestājās Jurjāna mūzikas skolā, lai mācītos vijoļspēli, muzicēja arī Pionieru pils simfoniskajā orķestrī, studēja Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas fakultātē. Par viņa specialitātes pedagogu kļuva Imants Kokars, viņa vadītajā kamerkorī "Ave Sol" Kārlis dziedāja 20 gadus.
Par pirmo patstāvīgo ierakstu studijā kā skaņu režisoram kļuva Raimonda Paula dziesma  "Manai dzimtenei", tai sekoja citi Maestro skaņdarbu ieskaņojumi – Edgara Liepiņa programma, dziesmas izrādēm "Šerloks Holmss", Imanta Skrastiņa skaņuplate "Sapņu pīpe", "Dālderu" priekšnesums diskomūziklā "Nāc pie puikām". Sadarbībā ar Raimondu Paulu tapis mūzikls "Māsa Kerija" (1979) un Maestro klavieralbums "Mans ceļš" (1980). Populārās mūzikas jomā Pinnis strādājis ar grupām "Modo", "Selga", "Credo", "Eolika", Edmunda Goldšteina, Zigmara Liepiņa skaņdarbiem, bērnu vokālo ansambli "Dzeguzīte". Viņa vadībā tapa Leļļu teātra izrādes "Šveiks" skaņuplates, Margaritas Vilcānes un Mirdzas Zīveres soloalbumu ieraksti, Gunāra Rozenberga leģendārais albums "Laura", Egila Straumes džeza ansambļa ieraksti skaņuplatē "Fiesta". Par vairākiem ierakstiem saņemti Vissavienības firmas "Melodija" labākā skaņu režisora diplomi.
Kārļa Piņņa veikums iemūžināts literāru darbu, folkloras un akadēmiskās mūzikas dažādu žanru (solo un kordziesmas, klavierdarbi, lielas formas vokāli instrumentāli skaņdarbi) ieskaņojumos, viņš strādāja ar sava laika izcilākajiem solistiem, kuru vidū bija Maija Krīgena, Leonarda Daine, Kārlis Zariņš, Jānis Sproģis, kā arī Latvijas radio, Valsts Akadēmiskais koris, Valsts simfoniskais orķestris u.c. kolektīvi. Pinnis bija skaņu režisors Elīnas Garančas un Aleksandra Antoņenko pirmajos ierakstos, iemūžināja Ingas Kalnas un Ineses Galantes balsi. Sevišķi lepns viņš ir par Galantes debijas albuma "Debut" (1995) ieskaņojumu, šis disks Holandē izpelnījās Platīna statusu.  Pēdējos gadus strādā pie dažādiem projektiem, tostarp bijis nozīmīgs darbs Luksemburgā.

Kārlis Pinnis atzīst, skaņu režisoram vajadzīga ne tikai laba telpa, labi mikrofoni un prasme tos pareizi izvietot, bet arī psihologa dotības, lai mūziķus noskaņotu veiksmīgam darbam. Latvijas Radio viņš strādājis kopā arī ar komponistu, mūziķi, skaņu režisoru Uģi Prauliņu, kura skatījumā Kārlis Pinnis ir izcils profesionālis.

Kā mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons" ceremonijā tika godināts gan skaņu režisors Kārlis Pinnis, gan citi balvas "Zelta mikrofons" ieguvēji, pilnā apjomā iespējams noskatīties 3play.lv