Valsts kontrole: Ieguldījumi nav būtiski vairojuši interesei par profesionālo izglītību

Desmit gados tajā ieguldīts teju miljards, taču grūti saskatīt atdevi, jo pieprasījums pēc šīs izglītības nav audzis tā, kā cerēts. Izglītības ministrija gan akcentē, ka tik traki neesot: profesionālās izglītības prestiža celšana esot laikietilpīgs process, un rezultāti pakāpeniski tiekot gūti.

Savā revīzijā par profesionālās izglītības attīstību Valsts kontrole atzīst, ka gadu gaitā valsts iestādes pielikušas daudz pūļu, lai šo izglītības līmeni popularizētu un potenciālo audzēkņu acīs padarītu pievilcīgāku. 10 gadu laikā sistēmas attīstībā no valsts un Eiropas fondu līdzekļiem ieguldīts aptuveni miljards eiro. Izglītības ministrijas mērķis ir panākt, ka mācības profesionālajās izglītības iestādēs turpina vismaz 50% devīto klašu absolventu. Kontrole secinājusi, ka ievērojamie ieguldījumi cerētos augļus gan nav nesuši.

"Profesionālo izglītību 2019./2020. gadā izvēlējušies 38,5 procenti no tiem devīto klašu beidzējiem, kas pieņem šo lēmumu. Pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem, mēs esam balstījušies valsts informācijas sistēmas reģistros, mēs redzam, ka nav kopš 2012. gada, tātad astoņus gadus nav vērojamas būtiskas izmaiņas šajā proporcijā," norāda Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Kontrole arī aplēsusi, ka no Kultūras un Izglītības ministriju pakļautībā esošo arodskolu absolventiem mazāk nekā puse turpina studijas vai darba gaitas apgūtajā nozarē.

Izglītības ministrijā uzsver, ka profesionālās izglītības prestiža celšana ir ilgtermiņa process, un viņu dati liecina, ka uzlabojumi esot ik gadu. Savukārt nozares maiņa absolventu vidū drīzāk vērtējama pozitīvi.

"Patiesībā, ja jaunietis pabeidz profesionālo izglītību konkrētā nozarē, nav obligāti nekur noteikts, ka viņam ir jāstudē tālāk tajā pašā profesijā. Patiesībā, izvēloties pilnīgi citu profesiju, viņš bagātina savu profesionālo karjeru," saka IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute-Marihina.

Pašas mācību iestādes uzskata, ka ar šī izglītības līmeņa popularizēšanu veicas labi, jo ik gadu skolēnu skaits pieaugot. Vienlaikus mācībspēkiem ir arī idejas – kā vēl vairāk motivēt programmu attīstību.

"Viens no tādiem labiem paņēmieniem ir uzņemšana e-vidē. Un vēl viens, ko es uzskatu, ir ļoti būtiski, ka nozare iesaistās un atbalsta audzēkņu iesaisti konkrētā profesijā," norāda Ogres Tehnikuma direktore Ilze Brante.

Ogres Tehnikumā nozares uzņēmumu pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem esot tik liels, ka šogad nācies palielināt uzņemto audzēkņu skaitu par apaļu simtu. Tieši sadarbību ar darba devējiem ministrijām iesaka uzlabot arī Valsts kontrole, jo skolas bieži vien piedāvā apgūt nevis tās profesijas, kuras trūkst darba tirgū, bet gan tās, kuras dažādu iemeslu dēļ ir populāras audzēkņu vidū.

Sāktais profesionālās izglītības attīstīšanas ceļš tiks turpināts, taču arī valsts kontroles ieteikumi tikšot ņemti vērā. Piemēram, Izglītības ministrija jau strādājot pie arodskolu absolventu monitoringa izveides.