Makrons: Vai mēs varam izlikties, ka Krievija nepastāv? Nē!

Ņemot vērā, ka Francija Latvijai ir stratēģiski svarīga partnere ne tikai tāpēc, ka tā ir viena no Eiropas Savienības (ES) lielvarām, bet arī skatoties uz abu valstu divpusējo sadarbību. Nenoliedzami šī Francijas delegācijas vizīte bija būtiska. Apspriesta gan ES nākotne – demokrātijas stiprināšanas, drošības, klimata un digitālās attīstības kontekstā.

Tāpat puses vienojās par divpusējo un reģionālo attiecību stiprināšanu. Viens no piemēriem tā sauktā "3+1" formāta deklarācija par ārpolitikas prioritātēm un aktīvu politiskās sadarbības turpināšanu, kas paredz visu trīs Baltijas valstu un Francijas ārlietu ministru turpmāku ciešāku sadarbību stratēģiski svarīgos jautājumos, kas skar gan Baltijas reģiona, gan ES drošību un stiprināšanu kopumā.

Krievija ir pasaules lielvara un ES kaimiņvalsts, tāpēc mēs nevaram izlikties, ka Krievija nepastāv, – skaidrojot savu priekšlikumu par stratēģiskā dialoga veidošanu ar Maskavu, Makrons akcentēja, ka līdz šim sarunas un viedokļu apmaiņa ar Krieviju notiek ar NATO starpniecību. Viņaprāt, Eiropai pašai būtu jāuzņemas iniciatīva.

"Mums ir ģeogrāfija un vēsture, arī Krievijai ir vēsture. Tā ir Eiropas lielvara. Mēs esam kaimiņvalstis, to īpaši gribu uzsvērt šeit, mēs esam kaimiņi. Vai mēs varam izlikties, ka Krievija nepastāv? Nē! Ļoti ilgu laiku pēc būtības uzskatījām, ka tas, kas vieno mūsu sarunas, viedokļa apmaiņu, tas bija NATO, līdz ar to šo jautājumu atstājām transatlantisko attiecību kontekstā. Es uzskatu, ka tagad mums ir jādomā citādāk. Pašiem," norādīja Makrons.

Francijas prezidents arī uzsvēra, ka, uzgriežot muguru dialogam ar Krieviju, nevarēs atrisināt jautājumus, kas ir svarīgi gan Latvijas, gan ES drošībai. Vienlaikus Francijas prezidents centās kliedēt bažas, ka Eiropas dialoga veidošana ar Krieviju varētu apdraudēt Baltijas reģiona drošību. Francija to nepieļaušot.

"Es saprotu, ka tas rada bažas, es saprotu, kāda ir vēsture, un to es saku šeit, jūsu valstī, kas ir cietusi no padomju dominances. Kas ar savu drosmi ir atguvusi neatkarību, un par to es arī jūs ļoti cienu. Es saprotu šos ievainojumus, kas ir neseni. Es tiešām ļoti skaidri gribu pateikt, – nekādā gadījumā šis dialogs nebūs tāds, kas kompromitēs jūsu drošību vai tāds, kurš noliegs jūsu vēsturi. Mana pārliecība ir tāda, ka Latvijas nākotne būs labāka, ja mums būs kopīgs dialogs ar Krieviju, lai mēs neatstātu Latviju vienu pašu nelīdzsvarotā situācijā," teica Makrons.

Tikmēr Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka ne tikai Latvijai, bet arī Eiropai ir daudz izaicinājumu – Ķīna, nevienādie spēles noteikumi tirdzniecībā, kā arī Krievija. Bet ar šiem izaicinājumiem varot tikt galā tikai kopīgiem spēkiem.

"Ir jautājums, kā mēs ar tiem izaicinājumiem varam tikt galā. Viena pieeja, ka atsevišķas valstis mēģina vai nu ar Ķīnu tikt galā, vai ar Krieviju kā varēdami. Es uzstādu hipotēzi, ka individuāli nav tas pa spēkam, jo, ko dara Krievija, apzināti vai neapzināti izmanto to, ka Eiropa nav vienota. Vecā labā skaldi un valdi politika ir tas, kas notiek," teica Kariņš.

Vienlaikus Francijas prezidents nepieciešamību sadarboties ar Krieviju akcentēja atbruņošanās politikas kontekstā. Proti, pieminot ASV un Krievijas 2018. gada paziņojumu izstāšanos no līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju, kas paredzēja bruņojuma samazinājumu, lai neapdraudētu kaimiņos esošās valstis un uzlabotu drošības situāciju pasaulē.

"Līgumi līdz šim atrunāja atbruņošanos Eiropā, tie bija līgumi starp Krieviju un ASV, mēs nebijām līgumu parakstītāji. Šie līgumi tika vienkārši saplēsti, līdz ar to mēs netiekam vairāk aizsargāti. Amerikāņi izstājas no šā līguma, jo viņi uzskata, ka krievi neievēro šo līgumu. Kas ir viņu vietā? Nekas, jo mums nav izveidots atbruņošanās dialogs attiecībā tieši uz Eiropu un Krieviju, un tā ir kļūda," norādīja Makrons.

Te gan jāpiebilst, ka Krievija līgumu ar ASV neievēroja jau no tā pirmsākumiem.

Francijas prezidenta paziņojumi trešdien atbalsojušies arī Saeimas namā. Par ārlietām atbildīgas parlamenta komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) norādīja, ka ES būtu jābūt piesardzīgai ar lēmumiem par dialogu ar Krieviju.

"Kā var īstenot dialogu, kur attiecīgi pie varas esošais indē, slepkavo cilvēkus ne tikai savā valstī, bet arī ES dalībvalstī – Vācijā, Lielbritānijā. Es saprotu, ka Krievija mēģina ielikt kāju jebkuros potenciālos starptautiskajos konfliktos, lai varētu būt klāt pie galda un uzsvērt, ka ir lielvalsts un visur ir no svara. Es domāju, ka ir jāpārskata Krievijas loma šādos jautājumos un Krievijas lomu starptautisku konfliktu risināšanā. Putina interesēs ir pēc iespējas vairāk starptautiski konflikti, kurus attiecīgā situācijā novērst uzmanību no iekšpolitiskām problēmām," norādīja Kols.

Francijas prezidents bija viens no retajiem ārvalstu līderiem, kurš bija gatavs doties uz 9. maija svinībām Maskavā.