Gandrīz 11 000 hektāru visā Latvijas teritorijā klāj latvāņi. Šī bīstamā auga iznīcināšana šobrīd atstāta pašvaldību un lauksaimnieku ziņā, un par to nobažījušies ir Latgales zemnieki, kam cīņa ar latvāņiem prasa gan daudz laika, gan līdzekļu.
Spēcīgi saauguši, zied baltiem ziediem, vietām pārsniedzot pat triju metru augstumu – šādas ar latvāņiem aizaugušas teritorijas šobrīd redzamas Dagdas novadā. Šeit šī augu suga, izpletusies lielos apjomos. Tomēr vietējiem iedzīvotājiem latvāņu plantācijas jau kļuvusi jau par ierastu ainavas sastāvdaļu.
1940. gadu beigās un 1950. gadu sākumā latvānis tika ievests Latvijā kā perspektīvs lopbarības augs, jo ātri aug un ir bagāts ar ogļhidrātiem un olbaltumvielām.
Arī šobrīd Dagdas novadā ir saimniecības, kurās gaļas lopi tiek ganīti latvāņu aizaugušās teritorijās. Govis labprāt savā maltītē izvēlas latvāņus, apēdot to ziedus un lapas. Tur kur ganās liellopi, lauki ar latvāņiem ir mazāk aizauguši. Turpretī kazas šiem augiem iet ar līkumu – tā novērojusi saimniece Malvīne. Kundze pati savulaik apdedzinājusies ar latvāņu sulu, tāpēc šobrīd izvairās no tiem. Viņas mājas pagalmā latvāņu nav, pirmajiem ieviešoties, rakusi tos ārā un dedzinājusi saknes.
Viens saimnieks cīnās ar latvāņiem, bet blakus esošais nē, tas dod iespēju sēklām nogatavoties, un vējš tās aiznes arī uz apzinīgā saimnieka teritoriju. Un problēma turpinās. Turklāt neapzinīgo saimnieku parasti ir grūti atrast.
Dažādi risināšanas varianti pastāv, bet tas būtu jāizvirza par prioritāru lietu, lai sāktos kaut kāda kustība šīs problēmas risināšanai. Iespējamie risinājumi – visas teritorijas, kurās aug latvāņi, pļaut trīs reizes gadā, ganīt ar gaļas lopiem vai apstrādāt ar efektīviem ķīmiskiem preparātiem. Kamēr cīņa ar latvāņu izplatību valstij nav prioritārs jautājums, arī Latgales pašvaldības risinājumu šai problēmai īsti neredz. Bet latvāņi tikmēr turpina augt.
