Ādažu bāzē noslēdzas Baltijas bataljona un NATO paplašinātās kaujas grupas mācības "Winter Shield"

Militārās mācības "Winter Shield" jeb "Ziemas vairogs", Ādažu bāzē notiek jau divas nedēļas. Piektdien aizritēja to noslēdzošā diena. Scenārijs – Baltijas bataljona ieņemtajām pozīcijām uzbrūk. Karavīru uzdevums ir pozīciju noturēt un uzbrukumu atvairīt vispirms saviem spēkiem, līdz beidzot sagaidīts arī atbalsts no sabiedrotajiem – NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas.

Mācības pirmo reizi norit pēc gaiss-zeme principa. Un tajās piedalās ne tikai smagā bruņu tehnika, bet arī divi ASV modernie kaujas helikopteri "AH-64 Apache".

Piesaistot arī sabiedroto tankus, pozīciju izdodas noturēt. Mācību galvenais mērķis – bijis testēt bruņoto spēku savietojamību un mobilitāti, galveno uzsvaru liekot uz sadarbības spējām starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgo kaujas vienību – Baltijas bataljonu un NATO paplašināto kaujas grupu.

"Mācībās mēs izdarījām visu, ko plānojām. Mācību dizains balstījās vairāk uz Baltijas bataljona darbībām valsts aizsardzībai. Šajā aizsardzībā mēs izmantojam visas pieejamās NATO vienību atbalsta sistēmas, un mēs ļoti veiksmīgi tās ieintegrējām mūsu manevrā," saka Baltijas bataljona komandieris Guntis Tauriņš.

"Šis vingrinājums, ar ko viņš bija bija īpašs, te bija integrācija. Gan gaisa atbalsts, gan uguns atbalsts, ko demonstrēja artilērija. Mēs izmēģinājām arī jauniegūto bruņojumu. Konkrēti prettanku raķetes, kas ir spējīgas šaut aiz horizonta," norāda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Baltijas bataljons ir pirmais no Baltijas valstu kopīgās militārās sadarbības projektiem. Ikdienā vienības fiziski atrodas un trenējas savās valstīs, taču regulāri apvienojas militārajās mācībās. Šodien Baltijas valstu starpā parakstīts līgums par Baltijas bataljona sadarbības turpināšanu nākotnē.

"Sadarbība ir ļoti laba. Un tas, ka šeit atrodas šī NATO kaujas grupa, tas arī dod ļoti lielas iespējas salāgot dažāda spēka veidus un dažādu valstu vienību kopējo darbību, kas arī īstenībā ir tas, kas mums NATO ir vajadzīgs. Jo viens ir, ka ir politiskās garantijas, bet otrs, ka ir praktiskā pieredze tiešām kopā darboties. Tas ir ļoti labi arī mūsu karavīriem – rast iespēju sadarboties tieši ar tuvākajiem kaimiņiem," teic aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Šogad gan militāro sadarbību ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija. Vīrusa izplatības dēļ atliktas atsevišķas starptautiskās mācības ārpus Latvijas.