Pirms "Brexit" Lielbritānijā reģistrējušies ap 108 000 Latvijas valstspiederīgo

Rinkēvičam gan neesot informācijas, cik no šiem valstspiederīgajiem varētu būt pieņēmuši britu pilsonību, lai novērstu jebkādas bažas par savu statusu Lielbritānijā pēc "Brexit".

Latvijas politiķis sacīja, ka Latvija joprojām cer uz vienošanos starp Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju par nākotnes attiecībām, lai arī pašlaik process rit smagi.

Pēc ministra vārdiem, Latvijas galvenās intereses "Brexit" kontekstā – pilsoņu tiesības – nav lielākais klupšanas akmens pušu sarunās, bet lielākās domstarpības ir par kvotām, zvejas tiesībām, strīdu kārtošanu u.tml. jautājumiem.

"Ja mēs raugāmies tīri no mūsu specifisko interešu viedokļa, tad pilsoņu tiesības, valstspiederīgo tiesības nav tas klupšanas akmens, kas šobrīd Lielbritānijā ir lielākā problēma sarunās. Lielākā problēma ir zvejas tiesības, kvotas, strīdu izšķiršanas kārtība –  šādi jautājumi. No mūsu viedokļa raugoties, mēs tiešām vēlētos, lai būtu vienošanās, lai gan gatavojamies arī tā saucamajam scenārijam "B", ja šo vienošanos nevar panākt un no 1. janvāra faktiski vairs ekonomiskās attiecības, citas attiecības līgums neregulēs, un Lielbritānija attiecībā pret Eiropas Savienību kļūs par tā saucamo trešo valsti, līdzīgi kā Kanāda, Nigērija, Ķīna," norādīja Rinkēvičs.

Rinkēvičs vērtēja, ka nav atsevišķu uzņēmējdarbības nozaru, kurām būs lielākas vai tieši pretēji – mazākas – problēmas "Brexit" dēļ. Savulaik Ārlietu ministrija kā būtiski ietekmētu jomu identificējusi kokapstrādi, kurā Latvijai ir plaši sakari ar Lielbritāniju, tomēr ministrs uzsvēra, ka izmaiņas skars visus Latvijas uzņēmējus, kas darbojas Britu salās.

Savukārt runājot par personu pārvietošanās pēc "Brexit", Latvijas politiķis cer, ka īstermiņa braucieniem nekas būtiski nemainīsies un, piemēram, neveidosies rindas pie kontroles iestādēm.