Komisijas vadītājs rosina atteikties no priekšlikuma sodīt par apmeklētāju bez sejas maskām apkalpošanu

Viens no iepriekš Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka par pasākuma organizatoram, saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam vai ēkas īpašniekam noteiktā pienākuma neielaist iekštelpās personu, kas nelieto mutes un deguna aizsegu, nepildīšanu, fiziskai personai un juridiskai personai piemēro brīdinājumu vai līdz 50 eiro lielu naudas sodu.

Tāpat grozījums paredz sodu par pasākuma organizatoram vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam noteiktā aizlieguma sniegt pakalpojumu personai, kura neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, pārkāpšanu.

Pagājušajā nedēļā strīdīgie grozījumi par soda piemērošanu konceptuāli atbalstīti Rancāna vadītajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, jo pēc procedūras nav iespējama kādu normu izslēgšana uz pirmo lasījumu.

Šodien Rancāna vadītā komisija skatīja minētā likuma grozījumus otrajam lasījumam un šodien Rancāns rosinājis izslēgt normas, kas paredz minētos sodus.

Arī Saeimas Juridiskais birojs norāda, ka jēdziens "epidemioloģiskās drošības prasības" normatīvajos aktos nav skaidri definēts, tas var būt ļoti plaši un neviennozīmīgi interpretējams. Arī likumprojekta anotācijā nav rodams skaidrojums, par kādu konkrēti epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu būtu jāpārliecinās pasākuma organizatoram vai pakalpojuma sniedzējam pirms pasākuma vai pakalpojuma sniegšanas personai.

Līdz ar to likumprojekta paredzēta pasākuma organizatoru un pakalpojumu sniedzēju administratīva sodīšana par tāda pienākuma nepildīšanu, kura izpildi tie faktiski nav spējīgi īstenot, norāda Juridiskais birojs.

Laika trūkuma dēļ šis un vēl citi grozījumi netika izskatīti, tāpēc komisijas sēde turpināsies trešdien, 16.novembrī.

Šodien komisija gan paspēja izskatīt vairākus citus dažāda rakstura priekšlikumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumam, kurus bija iesnieguši Saeimas opozīcijas pārstāvji un ministrijas. Opozīcijas iesniegtie priekšlikumi tika noraidīti.

Komisija, piemēram, atbalstīja labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) priekšlikumu par piemaksām sociālajās iestādēs, kuru klientiem konstatēts Covid-19.

Piemēram, ja institūcijā, kurā sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu sniedz pašvaldības vai valsts sociālo pakalpojumu sniedzējs vai tāds pakalpojumu sniedzē, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību vai valsti par šādu pakalpojumu sniegšanu, klientiem ir konstatēta Covid-19, nosaka piemaksu paaugstināta riska apstākļos aprūpē iesaistītajam personālam par inficēto klientu un kontaktpersonu aprūpi.

Piemaksa būtu noteikta līdz 50% apmērā no mēnešalgas. Piemaksa būtu spēkā par laiku no 2020.gada 1.decembra līdz nākamā gada jūnija beigām.

Pašvaldību papildu izdevumus par piemaksām segtu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Komisija arī atbalstīja Petravičas priekšlikumu, kas paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā pašvaldība sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai var piešķirt arī mērķa grupai, kas neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma nosacījumiem, ja personas pamatvajadzības nav iespējams nodrošināt citā veidā. Saeimai pieņemot šādu normu, sociālo palīdzību saņemtu, piemēram, ārvalstu studenti.

Jau ziņots, ka likumprojektam ir noteikta steidzamība.

Šie grozījumi arī ļauj minētajai Saeimas komisijai rosināt mainīt daļu vēl plānoto Covid-19 ierobežojumu.

Grozījumu projekts paredz, ka Ministru kabinetam būtu jāinformē komisija par tādu ierobežojumu noteikšanu, kas skar būtiskas personu tiesības un likumiskās intereses vai kuras var būtiski ietekmēt valsts ekonomiku. Aizsardzības komisija valdībai varēs ierosināt pārskatīt paredzētos ierobežojumus, ja tās ieskatā sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību iespējams efektīvi ar mazāk ierobežojošiem, kā arī ekonomiku mazāk ietekmējošiem pasākumiem.

Izmaiņas tiekot virzītas izpildvaras un likumdevēja varas līdzsvarošanas nolūkā. Likuma grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrija un tie skatīti valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu ierobežošana ir pieļaujama tikai tādā mērā, cik tas nepieciešams sabiedrības veselības un drošības nodrošināšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai.

Likumprojekts arī paredz, ka gadījumā, ja ārkārtējās situācijas laikā Latvija atkāpsies no starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā, tad Ministru kabinetam būs pienākums paziņot starptautiskajām organizācijām par atkāpšanos no šīm normām.

Ar likuma grozījumiem arī paredzēts, ka bāriņtiesas varēs lietas izskatīt un lēmumus pieņemt rakstveidā, kā arī izmantojot videokonferences režīmu. Jaunajā regulējumā arī ietverts nosacījums, ka Covid-19 pandēmijas laikā tiesas var skatīt lietas ar videokonferences starpniecību.

Saistībā ar iespējamu Covid-19 izplatīšanos ieslodzījuma vietās, likumprojektā paredzētas tiesības uzdot jebkurai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi pildīt jebkurus citus dienesta pienākumus, nekā noteikts amata aprakstā, vai pildīt tos citā struktūrvienībā.