Septiņgadīgais Vadims – "Eņģeļi pār Latviju" vēstnesis

"Pagaidām viņš to līdz galam neapzinās, bet, protams, viņš grib līdzināties citiem bērniem. Pirmkārt, savām māsām, kuras var skriet, lēkāt," saka tētis Rodions.

Katru dienu Vadims nopietni trenējas. Šo slodzi var pielīdzināt trīs stundas ilgam kardiotreniņam, jo katra kustība zēnam prasa daudz lielāku piepūli nekā veselam bērnam.

"Tā pieeja terapija ar cerebrālo trieku ir tāda, ka tur ir jāuztur tas līmenis. Tu nevari pavingrot reizi pusgadā, iziet 10 reizes cauri un pēc tam neko nedarīt. Jo tas līmenis, ko tu var sasniegt, tas ar laiku bezdarbības pamazām krīt, krīt, krīt, ir ļoti svarīgi uzturēt to līmeni. Tas prasa piepūli, tas prasa darbu katru dienu," stāsta Vadima fizioterapeits Jurijs Siļčonoks.

Lai iemācītos staigāt, Vadimam ir nepieciešamas ortozes un ortopēdiskie apavi. Tas ir viņa ceļš uz neatkarību.

"Tādi bērni ir iekšēji ļoti stipri. Pie tā visa, kam viņiem ir nācies iet cauri, klīnika, rehabilitācijas. Viņš nevar iziet uz pagalmu un vienkārši dauzīties. Katru dienu jau no bērnības viņš brauc un strādā," saka Vadima fizioterapeits.

Savukārt ergoterapijas nodarbībās Vadims apgūst sadzīves iemaņas, kas viņam ir ļoti svarīgas. Vecāku skatījuma, pats svarīgākais, lai Vadims ar laiku varētu kļūt patstāvīgs.

"Mēs ļoti labi saprotam, ka ir kaut kādas robežas. Ka droši vien viņš nekad nestaigās pats, tikai ar kaut kādu ierīču palīdzību. Galvenais mērķis ir tas, lai viņš varētu pats par sevi parūpēties. Pirmkārt, tā ir tualete, apģērbties, noģērbties, nomazgāties, uztaisīt sev kādus salātus. Lasīt, rakstīt, strādāt ar datoru," bilst Vadima tētis.

Viņš akcentē, – ir ļoti svarīgi vispār pievērst sabiedrības uzmanību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jo viņu ir daudz, un lielākajai daļai ir nepieciešams atbalsts.

"Mūsu starpā, izrādās, dzīvo ļoti daudz cilvēku, kurus mēs vispār neredzam ielās. Jo dažus varbūt tiešām ir baisi rādīt, bet citiem nav pārvietošanās līdzekļi. Visa šī reabilitācija – tas ir velnišķīģi dārgi. Un vairākums to nevar atļauties. Bet daudzi, tāpat kā Vadims, īstenībā ir parasti cilvēki. Mēs mūsu ģimenē Vadimu uztveram kā parastu cilvēku, tikai ar īpatnībām. Un gribētos, lai arī citi Vadimam līdzīgus cilvēkus uztvertu tāpat," saka Vadima tētis.