Lietuvas premjers nāk klajā ar jaunu informāciju – zināms, no kurienes valstī ielidojis eksplodējušais drons

"Nav šaubu, ka tas ielidoja caur Šengenas zonu no Polijas puses," pēc Nacionālās drošības komisijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Lietuvas premjerministrs. Viņš teica, ka ar Lietuvas radariem ir izsekota drona ielidošana no Polijas.

Lietuvas Bruņoto spēku Aizsardzības štāba priekšnieks Ģiedrjus Premenecks teica, ka Polijas armijas radaros bezpilota lidaparāts netika uztverts.

Noskaties: Lietuvā drona atlūzas, iespējams, trāpa automašīnai. Ukraina komentē notikušo un atvainojas

Militārie dati liecina, ka radaru sistēmas pirmo reizi lidojošā objekta kustību uztvēra svētdien plkst. 5.47 Polijas teritorijā, 30-40 kilometru attālumā no Lietuvas robežas. Objekts virzījās Lietuvas virzienā un šķērsoja robežu plkst. 6.02. Neilgi pēc plkst. 6 Kalvarijas iedzīvotāji zvanīja uz Ārkārtējās reaģēšanas centru, lai ziņotu par drona skaņu. Pēc ziņojumu saņemšanas plkst. 6.40 tika pieņemts lēmums pacelt NATO iznīcinātājus.

"Šodien ir skaidrs, ka saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju FPV drons ir Ukrainas izcelsmes," sacīja Sinkevičs.

Viņš teica, ka Ukrainas pārstāvji ir apstiprinājuši, ka svētdien uzbrukuma laikā viņi zaudēja kontaktu ar vienu no saviem droniem, kas varētu būt bijis tas lidaparāts, kas avarēja Lietuvā.

"Nav šaubu, ka tam bija sprāgstvielas," viņš piebilda.

Sinkevičs sacīja, ka reaģēšanas un sabiedrības informēšanas procedūras šajā gadījumā atšķiras no tām, kas tika veiktas citos incidentos, jo drons bija ielidojis no Šengenas zonas, nevis Baltkrievijas.

Viņš paskaidroja, ka tad, kad bezpilota lidaparāts ielido no draudzīgas valsts, tiek piemērots nedaudz atšķirīgs trauksmes algoritms nekā tad, kad tas ielido no Baltkrievijas vai Krievijas Kēnigsbergas (Karalauču) eksklāva.

"Zinot, ka tas ielido no draudzīgas valsts, no Šengenas puses, mēs automātiski nereaģējam uz to kā uz draudu," atzina Sinkevičs un piebilda, ka reakcija būtu bijusi citāda, ja drons būtu tuvojies no Baltkrievijas puses.

Aizsardzības ministrs Roberts Kauns teica, ka sākotnēji nebija informācijas, kas liecinātu, ka radarā konstatētais objekts ir drons. Lēmums to pārbaudīt vizuāli tika pieņemts tikai pēc tam, kad iedzīvotāji ziņoja par drona skaņu.

"Mums bija jānosaka, vai tas bija bīstams objekts vai kāda vieglā aviācijas lidmašīna, kas lidoja bez lidojuma plāna un bez kontakta ar dispečeriem, kas notiek diezgan bieži. Pirms lēmuma pieņemšanas – iespējams, ļoti kritiska lēmuma iznīcināt mērķi – bez pilnīgas vizuālas identifikācijas sekas varētu būt ļoti smagas," sacīja Premenecks.

Viņš teica, ka procedūras ir ievērotas saskaņā ar spēkā esošajiem protokoliem.

"Pacēlušies iznīcinātāji savos radaros uztvēra kustīgu objektu, un tas tika identificēts radarā, taču vizuāls kontakts nebija iespējams nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ," paskaidroja Sinkevičs.

Kā teica premjerministrs, joprojām nav skaidrs, kāpēc drons eksplodēja. Iespējamie cēloņi ir darbības traucējumi, degvielas izbeigšanās vai trieciens pret zemi vai pret kokiem.

Drons ielidoja Lietuvā svētdien ap plkst. 6. Tā atlūzas tika atrastas Pasvales rajona Jodžoņu ciemā, un sprādzienā tika bojāts civilais transportlīdzeklis. Par cietušajiem netika ziņots. Kauņas rajona iedzīvotāji par gaisa apdraudējumu tika informēti plkst. 6.45, savukārt Panevēžas un Šauļu rajonu iedzīvotāji tika brīdināti ap plkst. 7. Ukraina atvainojās par notikušo.

Aizsardzības ministrs Kauns noraidīja Polijas medijos izskanējušo, ka drons nav ielidojis Polijas gaisa telpā un it kā ir palaists no Lietuvas. Ministrs uzsvēra, ka Lietuva nav atļāvusi un neatļaus citām valstīm izmantot savu gaisa telpu vai teritoriju uzbrukumu veikšanai pret trešajām valstīm.

Kauns paziņoja, ka Lietuva plāno līdz 2027. gada beigām ieviest integrētu gaisa telpas novērošanas sistēmu, apvienojot atsevišķas sistēmas.