Kariņš: Aicinājumam strādāt no mājām varētu noteikt stingrāku, ne tikai rekomendējošu raksturu

Valdības vadītājs akcentēja, ka Ministru kabinetam vajag saprast, kāds būtu pareizākais rīcības solis esošajā situācijā. Ņemot vērā Covid-19 Lielbritānijas celma izplatību, ar esošajiem Latvijā ieviestajiem ierobežojumiem nav gana. "Konstatējām, ka saslimstība Latvijā joprojām ir augta, slimnīcas joprojām ir krīzes stāvoklī un daudzi veselības aprūpes pakalpojumi netiek sniegti, ka arī Covid-19 britu mutācija izplatījusies jau visā valsts teritorijā, kas ir satraucoši," situāciju raksturoja premjers.

Kariņš akcentēja, – vajag tādus lēmumus, par kuriem būtu gatavs lemt viss Ministru kabinets. Savukārt sabiedrībai jāsaprot, ko un kāpēc lemj valdība.

Valdības vadītājs skaidroja, ka tieši vīrusa britu mutācijas izplatības valstī dēļ situācija ir satraucoša, jo jaunais vīrusa paveids neļauj saslimstības rādītājiem samazināties. "Daudzi varbūt vēl nesaprot, ka saslimstības lejupeja varētu būt straujāka, ja nebūtu jaunā britu paveida, kas spiež saslimstību uz augšu. Ja atceltu ierobežojumus, mēs redzētu to pašu, kas notika Īrijā un Igaunijā. Arī atstāt tā, kā ir, pašlaik ir nepietiekoši," teica premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka starpinstitucionālās koordinācijas vadības grupā, kurā strādā ministriju pārstāvji, zinātnieki un sociālie partneri, izstrādās iespējamos rīcības variantus, par ko spriestu ministri. Līdz šim operatīvāku lēmumu pieņemšanu kavējuši atšķirīgie ministru viedokļi, pārstāvot konkrētas nozares. Grupai jāpiedāvā vismaz divi varianti, lai politiskā līmenī varētu izšķetināt, kuru variantu atbalstīt un kāpēc.

Premjers, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centra datiem, akcentēja, ka inficēšanās ar Covid-19 ļoti bieži notiek tieši darbavietā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)

"Darbs ir viena no vietām, kurā cilvēki visbiežāk saslimst. Tas procents ir audzis. Patlaban apmēram 15-16% no atklātajiem gadījumiem konstatēts, ka tas notiek darba vietās. Mums ir darba vietas, kur gribot negribot ir jābūt klāt. Taču mums ir arī darba vietas, kur cilvēki varētu strādāt attālināti un daļēji to cilvēki dara, bet liekas, ka ir jādara viss, lai pārliecinātu uzņēmumus nestrādāt klātienē, ja to var atļauties darīt. Darbs no mājām patlaban ir svarīgāks nekā jebkad. Cilvēki darba kolektīvos bieži jūtas droši – tie taču visi ir savējie, it kā vienā burbulī, bet ko cilvēks aizmirst -, ka ikviens, kas iet uz darbu, dodas arī mājās. Pa ceļam ir veikalnieki, var būt kaut kādi citi kontakti. Ja kāds darbā atnāk saslimis, to pat nejuzdams, viņš var ļoti viegli inficēt pārējo kolektīvu, kā tas bieži vien ir noticis."

Viņš norādīja, ka attālinātais darbs esošajos apstākļos ir ļoti būtisks priekšnoteikums infekcijas izplatības mazināšanai, tāpēc tas būtu jādara visās darbavietās, kur vien tas iespējams. " Ir jāsaprot, lai kādu lēmumu valdība pieņem, patlaban visi, kuri var strādāt attālināti, un darba devēji, kuri varētu atļauties, ka darbinieki var strādāt no mājām, nevis no darba, es silti iesaku to darīt, tas faktiski ir jādara, jo šie cilvēki neapzināti faktiski apdraud epidemioloģisko situāciju valstī kopumā," pauda Kariņš.

Jautāts, vai attālināta darba veicināšanai cilvēkiem to varētu likt darīt piespiedu kārtā, Kariņš pauda, ka tas varētu būt viens no variantiem, ko varētu skatīt kopā ar kopīgiem noteikumiem.

Viņš teica, ka to, kādi ierobežojumi ir pilnveidojami, vērtēs valdība un lēmumu iecerēts pieņemt nākamajā nedēļā. Komentējot iespējamos pārvietošanās ierobežojumus, valdības vadītājs teica, ka šis variants nav nekur plašāk apspriests, Eiropā ir bijuši dažādi ierobežojumi, par Latvijai ieteicamāko no tiem vēl jātiek skaidrībā – valdības vadītājs starpinstitucionālās koordinācijas vadības grupas izstrādātos variantus, kur ir izanalizēts, kas ir gaidāms saslimstības rādītāju un ekonomisko rādītāju ziņā.