Turpinot ceļu pretim novadu reformai, valdība atbalstījusi jauno Pašvaldību likumu

Lielākoties dokuments precizē pašvaldību funkcijas un dažādus tehniskus jautājumus, taču ieviesti arī jauninājumi. Piemēram, no 2024. gada visām vietvarām būs jāizveido sava pašvaldības policija.

Viens no lielākajiem jaunā Pašvaldību likuma jauninājumiem ir saistīts ar iedzīvotāju lielāku iesaisti pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanā. Līdztekus jau šobrīd spēkā esošajām publiskajām apspriešanām, turpmāk vietējie domē varēs vērsties ar kolektīvajiem iesniegumiem, kā arī plānots izveidot iedzīvotāju padomes.

"Šīs padomes darbosies četru gadu periodā, sanāks uz sēdēm vismaz reizi ceturksnī, būs ievēlētas vēlēšanās, kuras organizēs pašvaldību vēlēšanu komisijas," norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.

Tāpat no 2023. gada pašvaldībām būs jāievieš līdzdalības budžeti, tādējādi dodot iespēju iedzīvotājiem lemt – kādiem projektiem tērēt daļu novada naudas. Likumā ir precizētas un pilnveidotas vairākas pašvaldību autonomās funkcijas. Turpmāk tādas būs 19, pašreizējo 23 vietā. Viens no jaunajiem uzdevumiem būs – veikt darbu ar jaunatni.

Likumā precizēti amatpersonu pienākumi, sevišķi atrunājot domju priekšsēdētāju un izpilddirektoru tiesības. Vēl no likuma izslēgta prasība veidot katra pagasta un pilsētas pārvaldi, kā arī ieviesti jauni deputātu amatu savienošanas ierobežojumi. Piemēram, deputāts vienlaikus nevarēs strādāt pašvaldības kapitālsabiedrības valdē vai padomē. Vēl paredzēts, ka no 2024. gada visās vietvarās būs jāizveido pašvaldības policija.

Arī gadiem ilgi nesakārtoto atskurbtuvju uzturēšanas jautājumu beidzot pilnvērtīgi plānots nodot vietvaru kompetencē.

"Protams, ar nosacījumu, ka šeit arī pašvaldībām, pēc viņu pieprasījuma nododot konkrēto uzdevumu, būtu jābūt paredzētam arī finansējumam," Oša.

Lai gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzteic daudzus likumā ieviestos jauninājumus, organizācijai joprojām ir gana daudz iebildumu, piemēram, par funkciju formulējumu.

"Šis te pārformulējums bieži vien rada diskusijas, kas tad īsti tiek saprasts ar konkrēto uzdevumu un kas tad pašvaldībām būs jāpilda. Ja mums ir pilnīgi jauna funkcijas, piemēram, darbs ar jaunatni, tad nav parādīts, cik šai funkcijai būs nepieciešams finansējums," norāda LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča.

Bažas esot ne tikai par finansējuma pieejamību, bet arī par vēl virkni tehnisku jautājumu. Par likuma redakciju diskusijas vēl plānotas Saeimā, taču patlaban plānots, ka tas stāsies spēkā no jaunā gada.