EK kritizē Latvijas 1,7 miljardu tēriņu plānu; tas būs jāpārstrādā

Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms ir īpašs fonds, kurā būs pieejami 670 miljardu eiro grantos un aizdevumos, lai dalībvalstis varētu novērst Covid-19 krīzes radītās sekas un modernizēt tautsaimniecību. Šo milzu naudu Eiropas Savienība (ES) aizņemsies un iecerēts, ka to varētu atdot, ieviešot jaunus nodokļa bloka līmenī.

Finansējumu gluži jebkam dalīvalstis tērēt nevarēs. Ir konkrēti virzieni, un divi lielie no tiem – klimata mērķi un digitalizācijā.

Šajā instrumentā pievilcīgakā daļa, protams, ir granti jeb nauda, kas tiešā veidā nebūs jāatdod. Latvijai pieejams līdz diviem miljardiem eiro. Februāra sākumā Eiropas Komisijai saskaņošanai nosūtīts peteikums par garantēto daļu – 1,65 mijardiem eiro. Tiesa gan, Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns jau izpelnījies vietējo ekspertu kritiku, ka vairāk atgādina ielaistu caurumu lāpīšanu nekā reformas.

Šonedēļ valdība plānu apsprieda ar sociālajiem partneriem, kuri arī dokumentu pēluši – neredzēja pietiekamu savu iesaisti procesā, pārāk daudz naudas ministrijām nevis privātajam sektoram.

"Vai tas ir labs, vidējs vai slikts jau esam par to pauduši viedokli. Tagad iestājies nākamais posms – mums ir jāiet kvaitātes un detalizācijas fāzē," teica sprieda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

"Protams, tur ir lietas koriģējamas. Tā mums ir zelta iespēja vēlreiz atgriezties un uzlabot mūsu kopīgo pieteikumu," atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Darba gan būs daudz. TV3 Ziņu rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka pirmājās sarunas Eiropas Komisija bijusi ļoti kritiska par nespēju formulēt reformas un finanšu plānošanu. Noprotams, ka Latvijas pusi pat nedaudz pārsteidzis tas, cik skrupulozi Eiropas Komisija pievērsusies šim dokumentam. Tā raugās uz to ne tikai kā investīciju pamatojumu, bet patiešām plānu valsts reformām – visās jomās un pilnā apmērā. Finanšu ministrijā uzsver – Latvija gan neesot izņēmums, tāpat ir citās dalībvalstīs.

"Komisija nolēmusi ļoti nopietni pievērsusies valstu specifisko rekomendāciju ieviešanai. Pirmo reizi EK ģenerāldirektorātiem ir reāls rīkos, ar ko to var izdarīt un, protams, viņu ambīcijas ir ļoti lielas – par salīdzinoši nelieliem līdzekļiem motivēt, ja ne piespiest, dalībvalstis reformēties," norādīja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība").

Piemēram, skeptiski Brisele raudzījusies uz iecerētajām investīcijām ceļos administratīvi teritoriālās reformas kontekstā vai ieguldījumiem industriālajos parkos. Taču kopumā visā plānā nepieciešama krietni lielāka detalziācija un galvenais no sākuma reforma, pēc tam nauda, nevis otrādi.

"Plāns, protams, uzbriest. No 200 lappušu tas varētu aiziet līdz pat 1000 kā minimums. (..) Politikas plānotājiem ir kārtīgs darbiņš un pārskatīt visus savus plānus, apņemšanās un ielikt investīcijas visā šajā kontekstā. Tas būs izaicinošs pasākums būs daudziem," sacīja Dālderis.

Jau ilgāku laiku to, kā Latvijas konkrētais dokuments gatavots un ka nav uzreiz pieteikta maksimālā pieejamā summa, kritizējis eiroparlamentārietis Roberts Zīle. Nav bijis noslēpums, kas tiek sagaidīts no Latvijas plāna. "Pamatā reformas un investīcijas, tāpēc nav nekāds brīnums, ka tā reakcija ir tāda, kāda tā ir. Gan par ambīciju apmēru, gan par saturu, gan par to, vai tas tiešām nesīs Latviju stiprāku ārā no šīs pandēmijas vai nē," spriež Zīle.

Zīle gan uzsver, ka vēl ir laiks šo procesu sapurināt, iesaistīt vairāk sociālos partnerus un plānu labot. Lai naudu patiešām investētu reformās, nevis kaut kā apgūtu.

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle ("Nacionālā apvienība")

"Man žēl, es pašlaik nejūtu, ka tas ir mūsu – Latvijas – plāns. Jau jau Eiropa vienkārši dod naudu… Starp citu mēs par to naudu galvojam. Saeimā ir jāratificē tā saucamie pašu resursi. Tas nozīmē, ka mēs galvojam savu daļu šajā lielajā aizņēmumā līdz 58. gadam. Ja neatradīsim citus avotus, tad būs no Latvijas jāmaksā."

Nākamnedēļ paredzētas vairākas diskusijas ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām par plānu. Tā galaversija Eiropas Komisijā var iesniegt līdz aprīļa beigām.

Lasi vēl:

• Dombrovskis: Latvijai vēl diezgan daudz darāmā Atveseļošanas plāna sagatavošanai iesniegšanai EK
• Premjers: "Lauvas tiesa" no Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna finansējuma aizies privātajā sektorā
• Eiropas atveseļošanās naudu plāno ministrijām, nevis ekonomikas attīstībai
• Ijabs: Latvijai atklātāk un stratēģiskāk jāplāno Eiropas atveseļošanās fonda izmantošana