ES atveseļošanās fonda līdzekļi primāri būs paredzēti investīcijām

10,5 miljardi eiro ir kopējā summa, kuru septiņu gadu laikā caur dažādiem atbalsta mehānismiem no Eiropas Savienības varētu saņemt Latvija. Liela daļa finansējuma paredzēta Covid-19 pandēmijas seku likvidēšanai. Viena no iniciatīvām, kas Latvijai paredz novirzīt ap diviem miljardiem eiro ir atveseļošanās un noturības fonds.

"37% no šī finansējuma jānovirza klimatam draudzīgām investīcijām un 20% digitālajai transformācijai. Kā vēl viens nopietns nosacījums ir, ka noteikti daļai no šiem līdzekļiem jābūt paredzētiem veselības aprūpes noturības veicināšanai un atbildei pret šo koronavīrusa krīzi," skaidro finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis.

Nosacījumi paredz, ka finansējums būs jārealizē sešās nozarēs. Sākotnējais piedāvājums paredz, ka klimata pārmaiņu mazināšanai atvēlēs ap 610 miljoniem, digitālajai transformācijai un nevienlīdzības mazināšanai – 330 miljoniem, bet veselības sistēmai – 181 miljonu eiro.

Primāri nauda būs paredzēta nevis bankrotējušo vai grūtībās nonākušo iedzīvotāju glābšanai, bet gan ilgtermiņa investīcijām.

"Ja runājam par uzņēmējdarbību, tad šeit varētu būt investīcijas digitalizācijā sākot no pašu uzņēmumu ražošanas digitalizācijas līdz viņu darbinieku apmācībai, papildus jaunu digitālu produktu izstrādei. Tāpat zaļās investīcijas uzņēmējdarbībā – nomainīt neefektīvas ražošanas līnijas, apkures sistēmas," norāda Dālderis.

Sarunās par to, kādiem mērķiem naudu sadalīt, piedalās virkne sociālo partneru. Pirmie secinājumi, – lai gan globālie virzieni esot pareizi, konkrētām programmām piedāvātais naudas sadalījums ne vienmēr atbilst reālajām vajadzībām.

"Ceļiem ir paredzēti 162,5 miljoni sākotnēji teikto 300 miljonu vietā, un tie 300 jau bija par maz. Ceļiem noteikti vajadzētu vairāk. Tālāk mājokļi, kas ir akūtākā problēma, tur pašlaik ir paredzēti 40,9 īres un pašvaldību mājokļu programmai. Ja mēs paskatāmies, cik kopumā Latvijai vajadzētu mājokļu – tas neatrisinās pat desmito daļu no vajadzības," norāda Latvijas Pašvaldība savienības valdes loceklis Vents Armands Krauklis.

Arī darba darba devēji norāda, ka daudz jautājumu ir par proporcionālu naudas sadalījumu. Viņuprāt, vissvarīgāk ir ieguldīt tieši praktiskas dabas problēmu risināšanā.

"Mums ir baža, ka ļoti daudz vairāk ir veltīts akcents kā stiprināt pašas institūcijas un ministrijas.  Ja mēs šo iespēju neizmantojam tiešām prasmēm, tehnoloģijām un tikai viņu izsmērējam tādā plānā, plānā kārtiņā pa visādām dažādām problēmām, tad tas mērķis nebūs sasniegts," norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Eiropas Parlaments lēmumu par naudas piešķiršanu vēl nav pieņēmis un šobrīd piedāvātais finansējuma sadalījums var mainīties. Arī konkrēti kritēriji, balstoties uz kuriem varēs pretendēt uz atbalstu, vēl tikai taps.