Ģimenes ārsti: Pacientiem ir daudz jautājumu par "AstraZeneca" vakcīnām

Ģimenes ārsti norāda, lai gan kopumā problēmu ar vakcinēties gribētājiem nav, šobrīd pieaudzis darbs ar skaidrošanu. Pēdējā laikā arvien vairāk to, kas iepriekš šaubījās – potēties vai vēl nogaidīt – vēršas pie ģimenes ārstiem ar jautājumiem par "AstraZeneca" potēm.

Lasi vēl: Covid-19 trešais vilnis jau ir klāt un atslābt nedrīkst, uzsver Kariņš

"Es lieku priekšā tos pētījumus un pierādījumus. Un tā, protams, ir katra pacienta izvēle. Bet šajā gadījumā es varu pateikt tikai to, ka tas ieguvums no vakcīnas, noteikti ir lielāks par riskiem," norāda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Pacientiem jautājumi dažādi – vai "AstraZeneca" vakcīna der tieši viņiem, vai tā būs efektīva. Iedzīvotājiem bažas arī, vai pēc potes nebūs kādas nevēlamas blakusparādības.

"Tas ir salīdzinoši vairāk pacientiem, kā bijis līdz šim. Un tas prasa, protams, laiku, pacietību. Un rezultātā tas laiks, ko mēs varētu veltīt pacienta aprūpē, mums jāvelta skaidrojot," teic Veide.

Līdz šim Latvijā vismaz vienu poti pret Covid-19 saņēmuši vairāk nekā 110 000 cilvēku. Zāļu valsts aģentūrā norāda, tikmēr par blaknēm saņemti vien nedaudz virs septiņiem simtiem ziņojumu.

"Varu teikt, ka visu veidu vakcīnām aptuvenais ziņošanas biežums ir viens ziņojums pret 100 vakcinētām devām. Tāda ir ziņošanas aktivitāte Latvijā," saka Zāļu valsts aģentūras un Eiropas Zāļu aģentūras pārstāve Zane Neikena.

Vairumā gadījumu gan sūdzības bijušas par jau sagaidāmu reakciju – temperatūru, galvas sāpēm, kaulu laušanu vai nespēku un nogurumu pēc vakcīnas saņemšanas. Atsevišķos gadījumos ziņots arī par neierastākām reakcijām, piemēram, augstu asinsspiedienu vai paātrinātu sirdsdarbību.

"Protams, ne visos gadījumos tikai konstatēta saistība tieši ar vakcināciju. Drīzāk veselības traucējumi, par kuriem ir ziņots, ir saistīti jau ar esošajām slimībām," saka Neikena.

Latvijā šobrīd neesot arī saņemts neviens signāls par trombu veidošanos pēc "AstraZeneca" potes saņemšanas. Šo bažu dēļ Lielbritānija ražotās vakcīnas lietošanu marta vidū uz dažām dienām apturēja vairākās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā. Jāatzīmē gan, ka par šiem atsevišķajiem asinsreces traucējumu gadījumiem, izmeklēšana vēl turpinās.

"Es gribētu uzsvērt, ka šādi gadījumi ir ļoti reti. Pašreiz tā sastopamība tiek definēta kā vienam uz 100 tūkstošiem. Pagaidām varu teikt, ka signāls ir. Bet cēloņsakarības apstiprināšanai joprojām ir par maz informācijas, lai teiktu, ka ir tieša saistība ar vakcīnu," vērš uzmanību Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska.

Gala ziņojumu par trombu veidošanos Eiropas Zāļu aģentūra varētu sniegt tuvākajā laikā. Savukārt Latvijā līdz šim pārbaudīti seši nāves gadījumi pēc pirmās vakcīnas devas saņemšanas. Mirušās personas bijušas vecumā no 60 līdz 89 gadiem. Nevienā no šīm nāvēm nav konstatēta cēloņsakarība ar vakcināciju.