Covid‑19 krīze: aicina valdību vairāk stiprināt arī reģionālās slimnīcas

Veselības ministrija Saeimā dažādās komisijās jau vairākkārt atskaitījusies par to, kā gatavojas tērēt teju 200 miljonu eiro, uz ko resors pretendē no vērienīgā Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānisma.

Iepriekš, piemēram, Saeimas sociālo lietu komisijā izskanēja kritika par to, ka trim Rīgas universitātes slimnīcām iecerēts virzīt pārlieku lielu daļu naudas, kas atvēlēta, lai veicinātu gatavību epidemioloģiskajām krīzēm un celtu kapacitāti kopumā.

Trešdien par plāniem atkārtoti informēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju. Ieceres tagad koriģētas, vairāk naudas virzot reģioniem. Kopumā paredzēts infrastruktūru uzlabot 58 iestādēs, taču joprojām lauvas tiesu finansējuma paredzēts virzīt lielajām slimnīcām.

Lai uzsvērtu investīciju nepieciešamību, Austrumu slimnīcas vadības komisijas sēdē demonstrēja īsfilmu par lielajām atšķirībām, kādas valda dažādos iestādes stacionāros – tajos, kas rekonstruēti, un tajos, kas to vēl tikai gaida. Bēdīgākajā stāvoklī patlaban ir Infektoloģijas centrs un Tuberkolozes un plaušu slimību centrs.

"Brīžiem pat negribas to visu rādīt, lai kādas kaimiņvalsts līderis atkal nekratītu ar pirkstu un neuzskatītu mūs par kauna traipi visā veselības aprūpes jomā," saka Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

Austrumu slimnīcas vadītājs uzsver, ka investīcijas šajā medicīnas iestādē nav ieguldījumi tikai rīdziniekiem. 45% slimnīcas pacientu nav no galvaspilsētas.

"Te ir tas jautājums Veselības ministrijai. Kā viņi to sistēmu kopumā redz – ļoti precīzu sadarbību ar reģionālajām slimnīcām, lai no pacienta skatpunkta nav sajūtas, ka izveidojas labas trīs slimnīcas. Tam, protams, ir jābūt, es to atbalstu, bet ļoti svarīgi, lai kopbilde kādam ir acu priekšā," norāda Paeglītis.

Saeimas komisija nolēma rakstīt vēstuli valdībai, paužot atbalstu investīcijām infrastruktūrai, vienlaikus aicinot vērtēt, vai plānotā nauda reģioniem ir adekvāta kontekstā ar pārējo plānu. Piemēram, paredzēts tērēt pusmiljonu, lai tai skaitā pētītu patiesos iemeslus darbaspēka zaudēšanai valsts apmaksātajā veselības aprūpes sistēmā.

"500 000 eiro ir diezgan neadekvāta summa par to, lai noskaidrotu tos patiesos iemeslus. Es pat uzdrošinos pateikt, ka mums tie patiesie iemesli lielākoties ir zināmi. Tā ir nespēja maksāt atalgojumu, kas būtu līdzīgs tām valstīm, uz kurām mūsu māsām un ārstiem ir iespēja braukt," saka Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Darbs pie kopējā Latvijas Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna joprojām turpinās. Dokuments Eiropas Komisijā jāiesniedz līdz aprīļa beigām.