Saūda Arābijā atklāj tūkstošiem cilvēku un dzīvnieku kaulu, ko laika gaitā uzkrājušas hiēnas

Simtiem tūkstošu kaulu, kas atrodami Saūda Arābijas ziemeļrietumos lavas cauruļu sistēmā – plašā tuneļu tīklā, ko veido vulkāniska aktivitāte, pieder vismaz 14 dzīvnieku veidiem, tostarp liellopiem, zirgiem, kamieļiem, grauzējiem un pat cilvēkiem.

Pētnieku atklājumi ir nesen publicēti žurnālā "Arheoloģijas un antropoloģijas zinātnes".

Vadošais pētījuma autors Matjū Stjuarts, kurš ir zooloģiskais arheologs Maksa Planka Cilvēces vēstures zinātnes institūtā Vācijā, stāstta, ka komanda pēc kaulu atgriezumu, kodienu un gremošanas zīmju analīzes identificējusi hiēnas kā vaininiekus, kamdēļ kauli savākti.

Pētnieki kopš 2007. gada ir izzinājuši vienā no valsts lavas laukiem esošo vietu. Bet viņi tikai pirms dažiem mēnešiem nokļuva alas dobumā. Iepriekš cita arheologu grupa ziņoja, ka dzird lavas caurulēs iespējamos hiēnu šņukstus, liekot pētniekiem ievērot distanci no šiem dzīvniekiem.

Pētījumā komanda analizēja 1917 kaulus un zobus, kas atrasti lavas caurulēs. Radioaktīvā oglekļa datēšana dažiem šiem paraugiem atklāja, ka to vecums svārstās no aptuveni 439 līdz 6839 gadiem senā pagātnē, kas liecina, ka "gaļēdāji ilgstoši izmanto lavas cauruļu sistēmu".

Savā "Twitter" kontā pētījuma vadošais autors atzīmē, ka hiēnas transportē kaulus uz attiecīgo vietu, lai tos patērētu vēlāk, piemēram, barojot mazuļus un tos varētu uzglabāt. Pētījumā minēts, ka gaļēdāji nodarbojas gan ar medībām, nogalinot dzīvniekus, gan ar atkritumu savākšanu, vienkārši krājot citu sugu mirstīgās atliekas.

Galvenā zīme, ka tieši hiēnas ir atbildīgas par milzīgo kaulu kaudzi, bija cilvēka galvaskausa fragmentu klātbūtne. Šie zīdītāji ir bēdīgi slaveni ar to, ka rakņājas pa kapiem.

"Pēc plēsēju dzīrēm vienmēr izdzīvo tikai galvaskauss," medijiem atklāj vadošais pētījuma autors. "Šķiet, ka [hiēnas] īsti neinteresē galvaskausa vāciņi. Mēs atradām varbūt piecus vai sešus galvaskausa vāciņus ar graušanas zīmēm, bet tikai galvaskausus. Neko citu no cilvēka skeleta."

Vientuļas hiēnas parasti uzkož mirušos dzīvniekus. Bet hiēnu bari dod priekšroku medībām, mērķējot uz laupījumu, piemēram, antilopēm, zaķiem, grauzējiem un putniem.

Jaunais pētījums notika projekta "Palaeodeserts" ietvaros, kura mērķis ir izsekot cilvēku un dzīvnieku migrācijai visā Arābijas pussalā. Saūda Arābijas skarbie laika apstākļi apgrūtina šo uzdevumu – karstums var izraisīt kaulu sabrukšanu, un dažas senas atliekas faktiski izjūk, ja tām pieskaras. "Pārsteidzošākais ir tas, cik labi materiāls ir saglabājies un cik daudz materiāla ir, ņemot vērā, ka Saūda Arābijā mums tiešām nav faunas palieku," medijiem atzina vadošais pētījuma autors.

Mikroblogošanas vietnes "Twitter" kontā Stjuarts slavē lavas caurules par to nodrošinātajiem lieliskajiem apstākļiem kaulu saglabāšanai.

Happy to introduce the Umm Jirsan lava tube, Saudi Arabia, in our new paper just out in AAS.

This 1.5 km long lava tube is chock-a-block with hundreds of thousands of beautifully preserved animal remains. But why? (1/n)https://t.co/BMTYTxR4da pic.twitter.com/ubCTLHVyPX

— Stewie Stewart (@StewieStewart13) July 21, 2021

Pētījums angļu valodā pieejams šeit.

Šī nav vienīgā vieta, kur konstatēti milzīgi, plēsēju veidoti kaulu uzkrājumi. Kā agrāk – 2010. gadā – izdevumam "National Geographic" ziņoja cits pētnieks, arī kādā alā Čehijā atrasti vairāk nekā 3500 labi saglabājušies lielo zīdītāju kauli, ko savākuši plēsēji.