Banku analītiķi prognozē šā gada Latvijas IKP izaugsmi par 4,3‑5,1%

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis informē, ka labs trešā ceturkšņa IKP izaugsmes temps bija gaidāms, ko savlaicīgi uzrādīja pozitīvās tendences ekonomikas sektoros mēneša datos. Tam bija arī atbilstoši nosacījumi, jo netraucēja ne epidemioloģiskie ierobežojumi, ne pieprasījuma trūkums. Tomēr turpmākie nosacījumi ir kļuvuši piezemētāki, kaut ekonomikas izaugsme saglabāsies.

Gašpuitis prognozē, ka, nonākot lokdaunā, ekonomikas izaugsme gada pēdējā ceturksnī sabremzēsies un, visticamāk, pazemināti apgriezieni noturēsies līdz pavasarim, līdz ar infekcijas risku sarukšanu. Tam par pamatu būs ierobežojumu saglabāšana, kuru stingrības līmeni ir neiespējami noprognozēt, taču, visticamāk, tā skars tieši nevakcinēto sabiedrības daļu, kuras patēriņa iespējas būs ierobežotas.

"Arī vakcinētā iedzīvotāju daļa kļūs piesardzīgāka. Ierobežojumi noteiktām patēriņa nozarēm sniegs iespējas darboties vien ar nepilnu jaudu. Tādejādi patēriņa izaugsme palēnināsies, ko ietekmēs vājāks mājsaimniecību noskaņojums un augsto enerģijas rēķinu ietekme uz to pirktspēju," uzskata Gašpuitis.

Ekonomists norāda, ka liels balsts būs apstrādes rūpniecības un eksporta izaugsme, kam par labu runā, vismaz pašreizējā, epidemioloģiskā situācija lielākajā daļā Eiropas un spēcīgais pieprasījums, tomēr jautājums ir, cik ilgi straujā izaugsme turpināsies.

Gašpuitis skaidro, ka globālā ekonomika saskaras ar veselu risku buķeti – komponenšu trūkumu, piegādes ķēžu traucējumiem, augstajām kravu pārvadājumu likmēm un enerģijas cenām. Pat, ja tas šobrīd tiešā veidā Latvijas uzņēmējus daudz neskar, šo faktoru negatīvā ietekme uz kādu no posmiem, atsauksies netieši. Tādēļ šobrīd prognožu skatījums ir nedaudz piezemējies un vispārējais vilnis ir zemāku prognožu virzienā.

Oktobrī eirozonas PMI indekss samazinājās vairāk, nekā ekonomisti gaidīja, sasniedzot sešu mēnešu zemāko līmeni, informē Gašpuitis. Izaugsme palēninās globālo piegādes ķēžu problēmu dēļ, kas rada milzīgus pasūtījumu uzkrājumus rūpnīcās, pieaugošos sastrēgumus ostās un preču deficītu. Ražošanas un pakalpojumu uzņēmumu izmaksas pieaug nepieredzēti strauji, kas nākamajos mēnešos neizbēgami cels patēriņa cenas. Tas var likt centrālajām bankām ātrāk lemt par stimulējošās politikas pārskatīšanu un radīt svārstības finanšu tirgos. Tādejādi nepārdomātu lēmumu vai situācijas novērtējums no politikas veidotāju puses rada vēl vienu risku ekonomikas perspektīvām.

"SEB bankas" ekonomists skaidro, ka joprojām spēkā esošie stimuli un Eiropas Savienības (ES) fondi stabilizēs šo risku ietekmi un ekonomikas izaugsme nākamgad turpināsies. Būvniecība izvirzīsies par vienu no izaugsmei kritiskajām nozarēm. Ekonomika jau ir izgājusi pielāgošanās ciklus, kad veidojas jauni un nostiprinās esošie ekonomiskās darbības kanāli, kuri nav pakļauti vīrusa izplatībai, arī darba tirgū situācija turpina uzlaboties un transformēties. Tādēļ šobrīd "SEB banka" saglabā esošās IKP prognozes šim gadam 4,3% un 5,2% apmērā 2022.gadam.

"Kamēr vīrusa risks būs klāt esošs, ekonomikā saglabāsies izteikts cikliskums, kad pirmajā un ceturtajā ceturksnī izaugsme pieplok, bet otrajā un trešajā strauji atjaunojas. Liels izaicinājums tuvākajā laikā būs īstenot izsvērtu valsts investīciju politiku, lai izlīdzinātu ES fondu līdzekļu ieplūdi būvniecībā, to pēc iespējas mazāk pārkarsējot un konsekventi virzīties klimata un digitalizācijas politikas mērķu sasniegšanā," atzīst Gašpuitis.

Savukārt "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka trešā ceturkšņa IKP izaugsmes rezultāts ir sliktāks par gaidīto. Viņaprāt, līdz šim pieejamie dati liek domāt, ka attīstība apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā – galvenajās ārējā un iekšējā pieprasījuma nozarēs, izaugsme bija spēcīgāka.

Strautiņš skaidro, ka arī lidostas un tranzīta dati signalizē arī par sekmīgu ceturksni, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, transportā, pat tranzīts pieauga par 5% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Tāpat maksājumu bilance signalizē, ka labi klājas augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksportētājiem.

"Luminor" ekonomists uzskata, ka jāgaida precizētos un papildinātos datus pēc mēneša, bet varbūt patiesība atklāsies tikai pēc atkārtotas IKP datu pārskatīšanas pēc vairākiem gadiem.

Strautiņš prognozē, ka šī gada IKP pieaugums varētu būt apmēram 5%. Gada beigās ekonomiskā aktivitāte salīdzinājumā ar trešo ceturksni varētu noplakt par 1-2%, tas ir ņemts vērā. "Luminor" septembra sākuma prognoze paredz IKP pieaugumu par 5,1% un nākamgad var gaidīt ļoti līdzīgu rezultātu.

Ekonomists norāda, ka kopējais noskaņojuma indekss (ESI) Latvijas galvenajā tirgū ES ir superaugstā līmenī – 117,6 punkti, tikai par 0,4 punktiem atpaliekot no visu laiku augstākā punkta. Tikai par 0,3 punktiem no vēsturiskā pīķa atpaliek noskaņojuma indekss Eiropas rūpniecībā, kurā notiekošais Latvijas ekonomiku iespaido vistiešāk. Ļoti tuvu optimisma virsotnēm ir arī celtniecība, kas ir svarīgs noieta tirgus Latvijas rūpniecībai. Eksporta pieprasījuma apstākļi šobrīd ir ļoti labi, sarežģījumi saistīti galvenokārt ar komponentu piegādēm, jo īpaši elektronikas industrijai, skaidro Strautiņš.

Viņš piebilst, ka Latvijas rūpniecībā ceturtā ceturkšņa sākumā ir visu laiku lielākais pasūtījumu portfelis, kas atbilst 4,5 mēnešu ražošanas apjomam. Tiek veikti ieguldījumi eksporta nozaru jaudas palielināšanā. Rīgā top biroji 120 000 kvadrātmetru platībā, kur var radīt darbavietas vismaz 10 000 cilvēku pakalpojumu eksporta nozarēs. Investori būvē rūpnīcas pilsētās, kuras cenšas panākt, lai tas notiktu.

Latvijas uzņēmumu un patērētāju vidū šobrīd ir liela nenoteiktība, kopējais ekonomiskā optimisma un pesimisma līdzsvars pēdējo trīs mēnešus bijis ļoti tuvu nullei, informē Strautiņš. "Oktobrī ir atzīmēta visu laiku augstākā mājsaimniecību gatavība veidot uzkrājumus, kas loģiski saistīta ar remdenu vēlmi tērēt naudu. Līdz ar to arī liels patēriņa bums pēc ierobežojumu samazināšanas nav gaidāms. Turklāt patēriņam kaitēs arī augstās enerģijas cenas, jo īpaši nākamā gada pirmajā pusē, kad pienāks lielākā daļa augsto rēķinu. Savukārt nākamā gada beigās un 2023.gadā varētu būt enerģijas cenu deflācija, par to signalizē nākotnes darījumu cenas," informē Strautiņš.

Ekonomists uzsver, ka Latvijas ekonomika attīstīsies, taču sabiedrības piedāvāto iespēju uzlabošanās var palīdzēt tikai tiem, kas paši sev cenšas palīdzēt, tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan uzņēmumiem, pilsētām un novadiem.

"Izdzīvos pilsētas, kurās būs realitātei atbilstoša attīstības politika, kas Rīgā nozīmē augstas pievienotās vērtības pakalpojumu attīstības politiku, bet lielākajā daļā Latvijas – pirmkārt rūpniecības politiku, kaut arī tur pakalpojumiem būs augoša loma. Arī palīdzēt pārdzīvot pandēmiju var tikai tiem, kuri paši sev cenšas palīdzēt. Pie šobrīd notiekošās krīzes ļoti lielā mērā ir vainojama apātija, nolemtības sajūta, neticība savām spējām un zinātnei," skaidro Strautiņš.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauž, ka šī gada trešais ceturksnis Latvijas ekonomikā ir pagājis bez īpašiem pārsteigumiem, un tālāka ar Covid-19 saistīto iekšējo ierobežojumu mazināšana, kā arī spēcīgs ārējais pieprasījums ir veicinājis Latvijas ekonomikas pieaugumu.

Āboliņš uzsver, ka Latvijas ekonomika šobrīd ir par 1,6% lielāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas sākuma. Tas ir viens no labākajiem sniegumiem ES, lai arī Lietuvā un Igaunijā ekonomika ir atguvusies vēl straujāk, un pandēmijas laikā Latvija nedaudz atpalikusi no Baltijas kaimiņiem.

Āboliņš prognozē, ka šī gada pēdējā ceturksnī izaugsmi noteikti negatīvi ietekmēs pašreizējā mājsēde un citi ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, taču negatīvo ietekmi palīdzēs kompensēt valdības atbalsta pasākumu, un, pēc Āboliņa prognozēm, Latvijas IKP šogad kopumā varētu palielināties par 4,5%.

Neskatoties uz pašreizējo COVID-19 uzliesmojumu, šis gads Latvijas ekonomikā ir labāks nekā gaidīts gada sākumā, un arī prognozes 2022.gadam ir pozitīvas, norāda "Citadeles" ekonomists. Pēc viņa domām, Latvijas IKP nākamgad varētu augt par 4%, tomēr Latvijas ekonomikas izaugsmei parādās arvien vairāk risku un pēdējos mēnešos 2022.gada ekonomikas izaugsmes prognozes jau tiek koriģētas uz leju.

"Covid-19 uzliesmojums Latvijā noteikti ir būtiskais risks šobrīd. Tomēr šis nav pirmais Covid-19 vilnis un daudz uzņēmumi jau ir pielāgojušies attālinātam darbam. Tikmēr valsts plāno kompensēt zaudējumus un tādēļ īstermiņa ekonomiskas zaudējumi, visticamāk, būs pārejoši, un tos lielā mērā kompensēs valsts parāda tālāks pieaugums," skaidro Āboliņš.

Savukārt ilgākā termiņā Latvijas ekonomikas attīstību negatīvi varētu ietekmēt faktori, kurus ir grūti izmērīt, norāda ekonomists. Viņš uzskaita, ka šis jau ir trešais mācību gads, kurā nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgas mācības skolās. Tāpat ierobežojumi var negatīvi ietekmē investīcijas un spēju izmantot augošo ārējo tirgu sniegtās iespējas.

"Šos jautājumus mēs šobrīd cenšamies kompensēt ar papildus naudas tērēšanu. Piemēram, nākamā gada valsts budžetā tiek plānots 25% investīciju pieaugums. Tas veicinās ekonomikas atkopšanos, taču varētu pastiprināt arī cenu pieauguma spiedienu un veicināt arī jaunu ekonomikas nesabalansētību veidošanos," uzskata Āboliņš.

Bez Covid-19 ekonomistam ļoti lielas bažas rada arī straujais inflācijas kāpums un enerģijas cenu šoks pasaulē. Tas negatīvi ietekmēs gan patērētājus, gan ražotājus, un valstu, kā arī centrālo banku iespējas stimulēt ekonomikas izaugsmi. Latvijā, ja energoresursu cenas paliek pašreizējā līmenī, ekonomikas izaugsme nākamgad varētu būt par 1-2% mazāka nekā šobrīd plānots, bet patēriņa cenu inflācija varētu pārsniegt 5-6%.

"Protams, cenu kāpums ir saistīts ar ļoti daudziem faktoriem, un ir liela nenoteiktība par to, cik noturīgs būs pašreizējais inflācijas kāpums pasaulē. Daļa cenu kāpumu pasaulē ir saistīta ar negaidītu strauju pieprasījumu atkopošanos un ierobežotu ražošanu, kas pagaidām netiek līdzi šim pieprasījumam. Šāds piedāvājuma un pieprasījuma nesabalansētība noteikti ir pārejoša," uzskata Āboliņš.

Viņaprāt cenu kāpumi mazinās pieprasījumu, un ekonomikas atbalsta mazināšana no valsts puses, kā arī Covid-19 ierobežojumu atcelšana palīdzēs normalizēt pieprasījumu pasaules ekonomikā. Tas ļauj cerēt, ka ekonomikā inflācija tomēr būs pārejoša un izaugsme pietiekami noturīga, taču nenoteiktība pasaules ekonomikā ir ļoti liela.

Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 1,3% un pakalpojumu nozarēs par 6,1%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis pieaugums par 4,7%.

Savukārt 2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,3%.

2021.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, bija 7,023 miljardu eiro apmērā.