"Daugavpils ūdens" dūņu lauku vaļņa iebrukšanu veicinājušas āpšu izveidotās alas

SIA "Daugavpils ūdens" dūņu lauku valnis iebrucis, jo āpši pie tā veidojuši alas, apgalvoja uzņēmuma valdes locekle Jeļena Lapinska.

Viņa stāstīja, ka kopumā 1986. gadā Augšdaugavas novada Naujenes pagastā izbūvēti 12 dūņu lauki, kur izvestas dūņas no Daugavpils notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. 2007.gadā uzņēmums noslēdzis līgumu ar biogāzes ražotāju un tagad dūņas tiek nogādātas uz ražotni, tāpēc dūņu lauki "Križi" tiek uzskatīti par vēsturiski piesārņotu vietu, skaidroja Lapinska.

Pēc viņas paustā, dūņas joprojām rūgst, izdalot siltumu, tāpēc objektu iemīļojuši āpši, veidojot alas vaļņa ārējā pusē. Tieši alas arī esot veicinājušas vaļņa nobrukšanu, pārliecināta uzņēmuma vadītāja, uzsverot, ka dūņu lauku stāvoklis regulāri uzraudzīts.

Par avāriju "Daugavpils ūdens" uzzinājis, saņemot zvanu no tuvumā esošā mini zooloģiskā dārza, kura iemītnieki atteikušies dzert ūdeni no tuvējās ūdenstilpes. Apsekojot teritoriju, konstatēts nobrukums, kuram ir ļoti grūti piekļūt, jo apkārtne ir purvaina.

Lapinska klāstīja, ka piesārņojumu savāks AS "Venteko", kas jau rīt, 27. novembrī, plāno uzstādīt nepieciešamās iekārtas. Tāpat nedēļas nogalē tiks nodrošināta tuvējo upju aerācija, lai mazinātu avārijas sekas. Iecerēta arī vaļņa uzbēršana, lai vidē nenonāktu dīķī vēl palikušās dūņas.

Notikušo "Daugavpils ūdens" vadītāja sauc par ekoloģisko katastrofu, kāda Daugavpils apkārtnē, un, iespējams, pat Latvijā, nav piedzīvota. Kādus zaudējumus avārija nesīs uzņēmumam, Lapinska pašlaik atteicās komentēt, taču prognozēja, ka tie būs ievērojami.

Jau ziņots, ka Latgalē avārijas dēļ no dūņu laukiem "Križi" vidē noplūdušas aptuveni 14 000 tonnas dūņu, piesārņojumam ieplūstot Līksnas upē, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienests (VVD) pārstāve Kristīne Kļaveniece.