Zinātnieki pētījumā atklājuši, kas varētu izraistīt asins recekļu veidošanos pēc vakcinācijas ar "AstraZeneca"

"BBC News" ceturtdien vēsta, ka pētnieki Kārdifā un ASV ir detalizēti parādījuši, kā olbaltumvielu asinīs piesaista vakcīnas galvenajai sastāvdaļai. Viņi domā, ka "AstraZeneca" vakcīna izraisa ķēdes reakciju, iesaistot imūnsistēmu, kas var beigties ar bīstamiem trombiem.

Lai gan uzskata, ka "AstraZeneca" vakcīna pret Covid-19 ir izglābusi aptuveni miljonu dzīvību, tomēr bažas par retajiem asins recekļiem ietekmēja šīs vakcīnas izmantošanu visā pasaulē, tostarp Apvienotajā Karalistē, kur tika piedāvāta alternatīva personām, kas jaunākas par 40 gadiem. Tamdēļ arī zinātnieki sāka pētīt, kas notiek cilvēka organismā pēc vakcīnas ievadīšanas un vai trombu rašanos varētu novērst. Kārdifas komandai tika piešķirts ārkārtas valdības finansējums, lai rastu atbildes.

"AstraZeneca" izstrādes komandas pārstāvji arī pievienojās pētniecības projektam pēc tam, kad tika publicēti iepriekšējie komandas rezultāti. "AstraZeneca" pārstāve uzsvēra, ka asins recekļu veidošanās lielāks varbūtējs cēlonis ir Covid-19 infekcija, nevis vakcīna, un ka vēl nav noskaidrots, kāpēc tie rodas.

Pētniekiem, kas izzināja retos asins recekļus, bija divas sākotnējās paradigmas – augstāks trombu veidošanās risks tika novērots tikai ar dažām vakcīnu tehnoloģijām. Tāpat iepriekš bija novērts, ka cilvēkiem, kuriem veidojās trombi, bija neparastas antivielas, kas uzbruka proteīnam asinīs, ko dēvē par trombocītu ceturto faktoru.

"AstraZeneca" kā savu mikroskopisko pastnieku izmantoja adenovīrusu atšķirībā no citiem ražotājiem un pētnieki pieļāva, ka adenovīruss varētu būt saistīts ar retajiem trombiem, kas veidojas dažiem cilvēkiem. Tāpēc viņi izmantoja paņēmienu, ko sauc par krioelektronu mikroskopiju, lai uzņemtu adenovīrusa attēlus molekulārā līmenī. Viņu pētījums, kas publicēts žurnālā "Zinātnes priekšrocības" (angļu val. "Science Advances"), atklāj, ka adenovīrusa ārējā virsma piesaista trombocītu faktora ceturto proteīnu tai kā magnētu. Tā kā adenovīrusam ir ārkārtīgi negatīva virsma, bet attiecīgais trombocītu faktors ir ārkārtīgi pozitīvs, abas lietas sader kopā diezgan labi.

Pētnieki domā, ka nākamā stadija ir "nepareiza imunitāte" – organisms sāk uzbrukt trombocītu faktoram ceturtajam pēc tam, kad ir sajaucis to ar daļu no svešā adenovīrusa, kuram tas ir pielipis. Tādējādi asinīs izdalās antivielas, kas saplūst kopā ar ceturto trombocītu faktoru un izraisa bīstamu asins recekļu veidošanos. Taču tas ir jāapstiprina turpmākajos pētījumos.

Oksfordas Universitāte atteicās komentēt pētījumu.

Doktors Vils Lesters, Birmingemas Universitātes slimnīcu hematologs konsultants "NHS Trust", uzteica "ļoti detalizēto" pētījumu, sakot, ka tas palīdz izskaidrot "visticamāko sākotnējo cēloni" asinsreces veidošanā.

Viņš piebilda: "Daudzi jautājumi joprojām ir neatbildēti, tostarp, vai daži cilvēki var būt jutīgāki nekā citi un kāpēc asis recēšanu visbiežāk konstatē smadzeņu un aknu vēnās, taču atbildes uz šiem jautājumiem ar laiku varētu rast turpmākajos pētījumos.

Kārdifas komanda cer, ka viņu atklājumus varēs izmantot, lai nākotnē uzlabotu uz adenovīrusu balstītas vakcīnas, lai samazinātu šo reto blakusparādību risku.