Latvijā palielinās gripas izplatība: pagājušajā nedēļā reģistrēti vēl 11 klīniskie un viens A tipa gripas gadījums

11 klīniskie gripas gadījumi Latvijā pagājušajā nedēļā reģistrēti Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē, bet viens laboratoriski apstiprinātais A tipa gripas gadījums – Rīgā, kur Bērnu klīniskā universitātes slimnīca informēja par zīdaini, kuram apstiprināta A tipa gripa.

Saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām jeb pacientu skaits, kas vērsušies ģimenes ārstu praksēs akūtu elpceļu infekciju gadījumos, šajā sezonā ir augstāks nekā iepriekšējā sezonā. Pagājušajā nedēļā pacientu skaits, kas vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūtu augšējo elpceļu infekciju gadījumos paaugstinājies – reģistrēti 2157,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem (02. nedēļā – 1716,6).

Visaugstākā intensitāte novērota bērniem vecuma grupā 0–4 gadi un arī 5–14 gadi.  Augstākā saslimstība ar augšējo elpceļu infekcijām konstatēta Liepājā un Rīgā. Arī saslimstība ar pneimonijām šajā sezonā ir augstāka nekā pērn. Pagājušajā nedēļā ģimenes ārsti ziņoja par 24 pacientiem, kuriem bijusi nepieciešama pneimonijas ārstēšana. Augstāka saslimstība ar pneimoniju reģistrēta bērniem.

Starptautiskie dati liecina, ka gripas aktivitāte turpina pieaugt visā Eiropas reģionā. Par plaši izplatītu gripas aktivitāti un/vai vidēju gripas intensitāti ziņoja Albānija, Izraēla, Kazahstāna, Ziemeļu Maķedonija, Norvēģija, Krievijas Federācija, Zviedrija un Serbija. Izplatās gan A tipa, gan B tipa gripas vīrusi, taču galvenokārt tiek apstiprināti A tipa gripas vīrusi, no kuriem dominējošs ir A/H3 apakštips. Francija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste (Anglija) ziņoja par astoņiem pacientiem hospitalizētiem intensīvās terapijas nodalās, kuriem konstatēta pārsvarā A tipa gripa.

Ko gripa var skart vissmagāk?

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi atgādina, ka vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un citi, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.

Ko var darīt prevencijas nolūkā?

SPKC atgādina, ka vēl joprojām var vakcinēties pret gripu. Lielākam gripas pacēlumam sākoties, organismam jau būs izstrādājusies aizsardzība, kas notiek pēc 10 dienām. Iepriekšējo gadu tendences rāda, ka saslimstības ar gripu pacēlums sākas janvāra vidū un ilgst līdz martam, pēc tam pakāpeniski samazinoties. Gripas vakcīnu var saņemt kopā ar vakcīnu pret Covid-19.  Ja ir nepieciešama primārā vakcinācija vai balstvakcinācija pret Covid-19, nav nepieciešams plānot intervālu starp abām vakcīnām.

Kam pienākas vakcīnas pret gripu par brīvu?

Šogad valsts apmaksātas pretgripas vakcīnas var saņemt ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos vai pie sava ģimenes ārsta iedzīvotāji, kas pieder noteiktām riska grupām:

• ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas;
• seniori vecumā no 65 gadiem,
• pieaugušie un bērni, kuri slimo ar hroniskām slimībām (plaušu, kardiovaskulārām, vielmaiņas, nieru, psihoneiroloģiskām slimībām, imūndeficītu, personas, kas saņem imūnsupresīvu terapiju u.c.);
• sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti;
• bērni līdz 2 gadu vecumam;
• grūtnieces;
• Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji;
• Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm, vispārējās izglītības iestāžu pedagogi;
• ieslodzītie un ieslodzījumu vietās nodarbinātie, kas nonāk tiešā saskarē ar ieslodzītajiem.