Latvijas pētnieki atgriezušies no ekspedīcijas Grenlandes ledājos. Kādi ir pirmie secinājumi?

Pētnieki izmantoja vairākas metodes, tostarp ģeoradaru, dronus un seismiskos mērījumus, lai izpētītu ledāju iekšējo uzbūvi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja ekspedīcijas dalībnieks Maikls Andriksons.

Savukārt LU Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Jānis Karušs norāda, ka lielu daļu pētījumu komanda veica tieši pie ledājiem. Zinātnieki uz pētījumu vietām devās ar laivām un vairākas dienas dzīvoja teltīs pie paša ledāja.

Ekspedīcijas dalībnieki stāsta, ka viens no galvenajiem mērķiem bija pārbaudīt līdzšinējos pieņēmumus par ledāju uzbūvi. Pirmie rezultāti liecina, ka daži ledāji var būt uzbūvēti citādi, nekā pieņemts līdz šim.

Pētnieki secinājuši, ka ar satelītu datiem vien nepietiek, lai pilnībā izprastu ledāju stāvokli. Tiešie mērījumi uz vietas atklāj būtiskas atšķirības ledāju iekšējā struktūrā un temperatūrā.

Zinātnieki norāda, ka klimata pārmaiņas ietekmē ledājus visā pasaulē. Daudzi no tiem turpina kust, un nākotnē ar ledāju kušanu saistīti notikumi var kļūt arvien biežāki.

Tomēr galvenais darbs tikai tagad sākas. Grenlandē savāktie dati vairākus mēnešus būs jāapstrādā un jāanalizē. Pēc tam pētījumu rezultātus plānots publicēt starptautiskos zinātniskajos izdevumos.

Latvijas Universitātes pētnieki cer Grenlandē atgriezties arī nākamgad. Viņi vēlas turpināt pētīt vēl vairākus ledājus un iegūt jaunus datus par klimata pārmaiņu ietekmi Arktikā.