Latvijas Covid‑19 izplatība pārsniedz ES vidējo – laboratoriju resursi varētu būt izsmelti

Latvijas laboratorijās ir sasniegta maksimālā kapacitāte, ko tās spēj nodrošināt, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš atzina, ka līdz ar to Covid-19 slimnieku skaits faktiski ir daudz lielāks, nekā to uzrāda oficiālā statistika.

Taču labā ziņa esot tā, ka atklāto pozitīvo gadījumu īpatsvara pieaugums stabilizējas – tas turas ap 39-40% un pagaidām vairs nepieaug. "Tas varētu jau liecināt, ka varbūt, varbūt tuvākajās nedēļās slimnieku skaits vairs nepieaugs," izteicās SPKC pārstāvis.

ECDC aplēses par situāciju divās iepriekšējās nedēļās no 17. līdz 30. janvārim liecina, ka Latvijā kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju bija 4465,9 gadījumi, bet ES/EEZ valstīs vidēji tā ir 3604,5 gadījumi. Latvija saslimstības ziņā ar Covid-19 nedēļas laikā ir pacēlusies no 20. līdz 12. vietai starp 30 ES/EEZ valstīm.

Arī pārējās Baltijas valstīs saslimstības līmenis ar Covid-19 nu jau pārsniedz vidējo ES/EEZ rādītāju. Igaunijā iepriekšējās divās nedēļās saslimstības līmenis bija 5143,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet Lietuvā – 4465,9 gadījumi. Igaunija saslimstības līmeņa ziņā ir pacēlusies no 15. līdz 7. vietai, bet Lietuva – no 21. līdz 13. vietai starp ES/EEZ valstīm. Turklāt šīs nedēļas laikā saslimstības līmenis ar Covid-19 turpina strauji augt visās Baltijas valstīs.

Augstākais saslimstības līmenis ES/EEZ iepriekšējās divās nedēļās ir bijis Dānijā – 9426,1 saslimšanas gadījums ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju.

Perevoščikovs stāstīja, ka pieaug stacionēto Covid-19 pacientu skaits. To pacientu skaits, kuriem Covid-19 ir pamata diagnoze, mēneša laikā pieaudzis par aptuveni 80%, savukārt to pacientu skaits, kuriem Covid-19 ir konstatēta kā papildu saslimšana, mēneša laikā četrkāršojies.

Ņemot vērā pašreizējo slimnīcu aizpildījumu, nevar teikt, ka situācija ir "ļoti kritiska un dramatiska", taču joprojām nevar izslēgt, ka, turpinoties nekontrolētai Covid-19 izplatībai, drīzumā pieaugs saslimstība tieši starp gados vecākiem iedzīvotājiem ar hroniskām saslimšanām, brīdināja arī Perevoščikovs, piebilstot, ka "visticamāk, tas arī notiks tuvākajās nedēļās, un tāpēc ir nepieciešams joprojām būt ļoti uzmanīgiem".

Viņš piebilda, ka iepriekšējos Covid-19 viļņos tika novērota līdzīga tendence – vispirms saslima ekonomiski aktīvākie cilvēki, bet pēc tam konsekventi saslimstības pieaugums tika novērots personām virs 60 gadiem. "Pašreiz, salīdzinot ar citiem [saslimstības] pacēlumiem, šie cilvēki [vecumā virs 60 gadiem] slimo retāk, bet dinamikā mēs, visticamāk, sagaidīsim, ka slimības īpatsvars katrā vecuma grupā izlīdzināsies un biežāk slimos tie seniori, kuri pašreiz vēl nav vīrusa skarti," prognozēja SPKC pārstāvis.

Ņemot vērā pašreizējo slimnīcu aizpildījumu, nevar teikt, ka situācija ir "ļoti kritiska un dramatiska", taču joprojām nevar izslēgt, ka, turpinoties nekontrolētai Covid-19 izplatībai, drīzumā pieaugs saslimstība tieši starp gados vecākiem iedzīvotājiem ar hroniskām saslimšanām.