Vācijas šoferi uz Poliju dodas pēc degvielas; cenu starpība līdz pat 60 centiem litrā
Autobraucēji var ietaupīt 60 centus litrā, ja degvielas tvertnes uzpilda Polijā. Rezultātā Polijas degvielas uzpildes stacijas priecājas, bet Vācijas puses autovadītāji dodas uzpildīties uz Poliju.
Vācijas degvielas uzpildes staciju nomnieki pierobežas reģionā ar Poliju arvien biežāk nonāk problēmās augstās degvielas cenu starpības dēļ salīdzinājumā kaimiņvalsti. "Degvielas pārdošana pierobežā janvārī samazinājās uz pusi. Savukārt Polijas degvielas uzpildes stacijas arī ziņo par pārdošanas apjomu pieaugumu par 50%," stāsta Jirgens Zīgners, degvielas uzpildes stacijas tirdzniecības centrālās asociācijas rīkotājdirektors.
Viņaprāt, notiekošais apdraud 300 līdz 400 degvielas uzpildes staciju pastāvēšanu Vācijas robežas pusē. Tagad federālajai valdībai vajadzētu palīdzēt degvielas uzpildes staciju operatoriem.
Lielās cenu atšķirības iemesls ir nesenais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums Polijā. Kopš tā laika autobraucēji par benzīnu Polijas degvielas uzpildes stacijās par benzīnu maksā par aptuveni 60 centiem mazāk litrā, bet par dīzeļdegvielu – par aptuveni 45 centiem mazāk. Atšķirības Vācijas-Polijas pierobežā ir raksturīgas degvielas uzpildes stacijām.
"Tādas cenu atšķirības nekad nav bijušas," saka Zīgners. Federālajai valdībai tagad būtu jārīkojas, lai nodrošinātu, ka degvielas uzpildes stacijas neizmirst Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Brandenburgā un Saksijas ziemeļos. Jebkurā gadījumā nekur citur Vācijā degvielas uzpildes staciju blīvums nav tik zems kā šajās trīs federālajās zemēs.
Vēstulē ekonomikas Vācijas ministram Robertam Habekam un finanšu ministram Kristianam Linderam degvielas tirgotājus pārstāvošā asociācija aicina attiecīgajām degvielas uzpildes stacijām izveidot struktūrfondu. Valsts atbalsts no fonda ir paredzēts, lai palīdzētu tirgotājiem pārvarēt cenu starpību plaisu. Jo vasarā Polijā pagaidu PVN samazinājumam vajadzētu beigties. Tad cenu starpībai vairs nevajadzētu būt tik apgrūtinošai degvielas uzpildes staciju apsaimniekotājiem.
Lai attaisnotu strukturālo atbalsta fondu, asociācija norāda, ka situāciju izraisījis ārējs efekts, ko uzņēmumi nevarēja ietekmēt un kas neturpināsies mūžīgi. "Pagaidām nekādu reakciju no ministrijām neesam saņēmuši," sacīja Zīgners. Piedāvājumu runāt piedāvāja tikai "zaļie" no Brandenburgas štata parlamenta.
Situācija ir kritiska arī tāpēc, ka klientu trūkuma dēļ degvielas uzpildes stacijas veikalā ievērojami sarūk noiets. Nomniekivairāk nekā divas trešdaļas peļņas gūst no pārtikas preču, piemēram, kafijas vai cigarešu pārdošanas jeb automašīnu mazgāšanas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
