Uz saturu

Brīvprātīgie no Latvijas palīdz uz Polijas‑Ukrainas robežas un noraida pārmetumus, ka radītu haosu

Šobrīd uz Polijas-Ukrainas robežas darbojas vairāki brīvprātīgie no Latvijas ar saviem privātajiem auto. Viņi turpceļā ved humāno palīdzību, bet atpakaļ atgriežas tad, kad ir atraduši pasažierus. Viņi noraida pārmetumus, ka radītu haosu.

2022. gada 28. februārī 20:26

TV3 Ziņas sazinājās ar vienu no puišiem, kurš pirmdienas vakarā dosies pretī ukraiņu bērniem, lai viņus nogādātu drošībā. Viņš gan novērojis arī kādu satraucošu tendenci – Ukrainas karu kā aizsegu, iespējams, izmanto Baltkrievijas hibrīdkara migranti no Tuvajiem Austrumiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Jo nāk tuvāk vakars un nakts, jo kļūst arvien trakāk. Es šodien ierados Krakovicē ap plkst. 13:00 no cita robežpunkta. Galvenais mērķis, kāpēc braucu, bija sieviete Katja, lai palīdzētu viņai. Pa to brīdi, kamēr ar Katju risināju problēmas, es atradu vēl cilvēkus, ko vest uz Latviju, un vēl pagāja divas stundas, un es saprotu, ka to cilvēku ir reiz divi. Cik saprotu no vietējiem poļiem, naktī ir vistrakāk, jo tad ir visintensīvākā satiksme, kad viņus ved klāt ar autobusiem," stāsta brīvprātīgais Mārtiņš Māris Ceimers.

"Jā, ir cilvēki, kuri vēlas uz Lietuvu, Latviju, Igauniju. Protams, tev ir ļoti jāizceļas, lai to pamanītu, jo tur ir liela cilvēku drūzma, bet tas ir iespējams. Tā visumā cilvēki tendējas uz Varšavu un Vāciju," norāda brīvprātīgais.

"Vienīgais, ko es pamanīju, ka mūsu "skaistais" Lukašenko, viņš ir atradis ceļu caur Ukrainu iekšā Polijā, jo ir brīvas robežas tagad. Pirmo reizi piegāju pie informācijas centra un izstāstīju, ka varu aizvest uz Baltijas valstīm cilvēkus. Ir dzīvošanas opcijas, pat esam sameklējuši darbu, ja kādam vajag. Viņi pa mikrofonu to skaļi izziņo pa to laukumu. Sākumā neviens ukrainis nepienāca, bet pienāca tieši afgāņi. Es: nē, nē, nē, jums vajag vīzu!"

Pēc pēdējās informācijas Dorohuskas robežā ir 30 bērni un astoņas sievietes, kuras vēlas uz Rīgu: "Mēs esam saorganizējušies. Man vēl ir brīvas vietas, jo es braucu ar mikroautobusu, vēl citi latvieši… Mēs to jautājumu atrisināsim ,un mēs viņus nogādāsim, viņus šovakar savāksim. Jautājums – cik kuram no kurienes jābrauc. Man personīgi ir trīs stundas līkums, bet man ir vienalga. Es braukšu viņus savākt. Tie ir 30 bērni kā nekā!"

"Jā, daudzi saka – nebrauciet, neradiet haosu! Bet daudzi, kuri brauc, rada haosu, jo nezina, kur nodot humāno palīdzību. Viņi vienkārši aizbrauc uz robežpunktu, bet ir jāmeklē pirmās palīdzības centri, kas ir 10-15 kilometrus no robežas. Tur tu vari nodot, viņi paņems ar atplestām rokām. Man bija pilns mikroautobuss. Tas tika iztukšots četrās minūtēs! Es nepaspēju ar sievu parunāt, kad skatos – manas preces iet uz priekšu, un tās nepaliek uz robežas vai Polijas pusē, bet tās sūta iekšā Ukrainā. Tur cilvēki ir kilometriem rindā. Tur ir tūkstošiem cilvēku, kuri divas trīs dienas salst nost," situāciju ieskicē brīvprātīgais.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm