Maskavas birža ciet trešo dienu – mēģinājums krīzi ierobežot, bet situāciju neglābs

Kā "tv3.lv" skaidro Gašpuitis, Maskavas biržas reakcija bija gaidāma, jo visi investori, kuriem konkrētajā biržā pieder vērtspapīri, grib paglābt savus ieguldījumus. Ņemot vērā plašās sankcijas un kāda ir vispārējā reakcijas uz karastāvokli Ukrainā, panika ir ļoti izteikta.

Tomēr eksperts atgādina, ka tas nav tik liels "’sitiens’’ parastajiem Krievijas iedzīvotājiem, bet gan Krievijas pelnošākajiem uzņēmumiem, kas attiecīgi rada sava veida viļņošanos. Un nevar izslēgt iespēju, ka problēmas var tikai saasināties, jo, piemēram, uzņēmumiem var būt nepieciešama finansiāla palīdzība no valsts.

"’Ja jūs būtu ieguldījis kādos vērtspapīros, ir skaidrs, ka primārā vēlme būtu iziet ārā ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem, nevis domāt par jebko citu,’’ paskaidro Gašpuitis. Tāpēc, lai stresu un paniku nevairotu, Maskavas birža tiek turēta ciet, jo atvērt, lai viss vienkārši sagāžas, arī nav risinājums.

Tiesa, kā norāda eksperts, aktīvi, kas joprojām ir Krievijai, ir gana vērtīgi, bet šajā situācijā un šajā kontekstā tie netiek vērtēti nekā. Vērtība strauji krīt, bet fundamentāli, kaut kad nākotnē, aktīvi varētu būt gana vērtīgi. Taču, kas un kā būs – nevienam nav skaidrs, ir panika.

Neatsāks darbu, kamēr nebūs cerība – situācija nepasliktināsies

Taujāts, vai iespējams prognozēt, uz cik ilgu laiku Maskavas birža būs slēgta, Gašpuitis paskaidro – par to varētu runāt, ja miera laikā būtu radušies kādi krīzes apstākļi, kuru dēļ biržu slēgtu. Šobrīd tā ir ārkārtas situācija, kas turpina samilzt, tādēļ birža var gaidīt ļoti ilgi, lai atkal atvērtos. "’Nav jēgas vērt vaļā, ja viss uzreiz sabruks,’’ teic eksperts.

Viņš min, ka Maskavas biržu, visticamāk, turēs ciet tik ilgi, kamēr nebūs parādījusies kaut vāja ticība, ka situācija biržā nekļūs vēl sliktāka un panika ies mazumā. Un prognozēt, kas notiks, nevar, jo visa fons šobrīd ir ārpus ekonomikas un finanšu nosacījumiem un likumiem.

Gašpuitis vēlreiz uzsver – kamēr nav vāji ticamu norāžu vai paziņojumu no Krievijas puses, ka viņi vēlas kaut kādā veidā apturēt šīs situācijas tālāku eskalāciju, domāt par biržas atvēršanu, viņaprāt, vispār nenāktos. Ja šādi signāli būtu, tad būtu vērts vērt vaļā un skatīties, kā investori sāk pārvērtēt to aktīvu vērtību, kas ir Maskavas biržā.

Taču tai pat laikā jāsaprot, ka biržas aizvēršana un darījumu apturēšana ir tikai krīzes ierobežošanas mēģinājums, bet pēc savas būtības tas situāciju nekādā veidā neglābj. "’Ar biržas atslēgšanu šobrīd būtu gluži kā dambī paurbināt mazu caurumiņu, bet pēc tam brīnīties, kāpēc spiediens ir tik liels, ka galu galā pārrauj visu dambi. Šeit ir tas mēģinājums blīvēt ciet, lai ekonomika nenoasiņo, lai finanses neaizplūst prom pilnībā,’’ paskaidro eksperts.

Pasaule turpinās darboties bez Krievijas

Runājot par Maskavas biržas krīzes ietekmi un pasaules tirgu kopumā, Gašpuitis norāda – pasaule turpinās darboties arī bez Krievijas. Tiesa, būs nepieciešams zināms pārejas posms, kas varētu būt piņķerīgs, un biržās noskaņojums būs svārstīgs, jo, piemēram, rietumu biržās to ietekmēs arī citi jautājumi, tostarp ekonomiskā attīstība, monetārā politika utt.

Stresa moments jau ir redzams, negatīvā reakcija vēl tikai būs vērojama, bet lielas panikas nav, jo tomēr galvenie finanšu tirgi ir ASV, Londonā, Eiropā. "’Tas, kas šobrīd notiek Maskavas biržā, ir pašas Krievijas ārpolitikas rokās,’’ teic eksperts.

Jau ziņots, ka pēc militārā uzbrukuma Ukrainai Krievijas rubļa vērtība attiecībā pret ASV dolāru samazinājusies. Arī naftas cenas pasaulē turpina pieaugt, bet akciju cenas ASV un Eiropas biržās kritās, turpinoties investoru uztraukumam par naftas ieguvējvalsts Krievijas iebrukumu Ukrainā.