Viens "čiekurs" starp diviem simtiem: kas Šreienbušu virza kalnā
"Tv3.lv" uzsāk jaunu rakstu sēriju par Rīgas apkaimēm. Publikāciju sēriju ievada stāsts par Čiekurkalna aktīvistiem, kuri vēlmē uzlabot apkaimes dzīvi kopīgi darbojas jau septīto gadu. Viņu veikums būtiski mainījis apkaimes seju. Mērķu sasniegšanai dažkārt nācies lietot arī partizānu metodes. Piedzīvotas arī rūgtas sakāves cīņā par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
Darbam Čiekurkalna attīstības biedrībā (ČAB) arī kādreizējās Šreienbušas muižas vārdā dēvētās apkaimes domubiedrus 2015. gadā kopā pulcēja Kaspars Spunde (JV). Viņš biedrību stūrēja līdz 2020. gada rudenim, kad tika ievēlēts Rīgas domē (RD), kur pašlaik vada Apkaimju attīstības komisijas darbu.
Kaspars Čiekurkalnā ir ienācējs un atzīst, ka līdz idejai par apkaimes biedrības dibināšanu bija ejams zināms ceļš. "Svarīgākais bija noticēt pašiem saviem spēkiem. Noticēt, ka kopīgi varam kaut ko panākt," atzīst K. Spunde.
Ar īpašu rūgtumu viņš atzīst, ka biedrībai nācies rēķināties ar pilnīgu ignoranci no iepriekšējās galvaspilsētas vadības puses. Brīžam attieksme bijusi pat nicinoša.
Konfūcija ceļš
Kaspara dzimtā puse ir Olaine, tomēr pats jau kopš 18 gadu vecuma dzīvo Rīgā, kur studēja vēsturi un vēlāk uzsāka darba gaitas. Domājot par ģimenes veidošanu, 2006. gadā Čiekurkalnā iegādājies māju.
"Meklēju māju, kas būtu arī pietiekami tuvu darba vietai. Turklāt mani piesaista vēsturiskā koka arhitektūra, tāpēc gribēju iegādāties atjaunojamu koka namu," stāsta Kaspars. Nācies daudz ieguldīt, lai eiroremonta sabojātajai celtnei atgrieztu tās sākotnējo veidolu. Nams pilnībā rekonstruēts pēc senā būvprojekta.
"Ir zināms laiks vajadzīgs, kamēr nonāc līdz apziņai par apkaimes sakārtošanu. Tev vispirms ir jāsakārto privātā dzīve, jāiekārto miteklis ģimenei. Kad sadzīve tika sakārtota, radās vēlme palūkoties arī aiz savas privātmājas žoga – ko vēl varu darīt, lai uzlabotu dzīves vidi," stāsta K. Spunde.
Viņš to salīdzina ar Konfūcija ceļu – pirms valdnieks sakārto valsti, viņš nodibina ģimeni, sakārto savu sētu un tā virzās tālāk. Soli pa solim, apzinot lietas, kas Čiekurkalnā pietrūkst un kas prasa steidzamu sakārtošanu, Kaspars sapratis, ka jāmeklē domubiedri.
Iepriekšējie mēģinājumi veidot apkaimes biedrību Čiekurkalnā bija nesekmīgi. "Acīmredzot entuziasms bija noplacis vai pietrūka atbilstoša līdera," vērtē Kaspars. Viņš gan piebilst, ka ar līderi vien nepietiek. Svarīga ir arī cilvēku vēlme darboties apkaimes labā, ne tikai sūdzēties un čīkstēt.
Sākotnēji domubiedru pulcēšanai kalpoja "Facebook" izveidota Čiekurkalna apkaimes lapa. Te cilvēki izrādīja interesi par apkaimes dzīvi, sāka uzdot jautājumus, rosināt idejas. No tā izauga ideja par biedrības dibināšanu.
Tikt līdz simtam
Līdz šodienai biedrības kodols saglabājies praktiski nemainīgs, kopš ČAB dibināšanas 2015. gadā. Organizācija apvieno 45 biedrus, bet aktīvākie no tiem – desmit līdz piecpadsmit – iesaistīti biedrības ikdienas darbā.
"Vairāk nekā 40 biedri Čiekurkalna apmēriem nav maz," – vērtē Kaspars. "Pie sevis jokoju: uz 200 iedzīvotājiem ir viens "trakais", kurš gatavs ziedot savu laiku un sniegt savu ieguldījumu biedrības darbā."
Tomēr ilggadējais ČAB vadītājs uzskata, ka Čiekurkalnā vēl ir potenciāls, lai biedrības darbā iesaistītu plašāku loku: "Domāju, ka varam tikt līdz simtam."
"Pie pasākumu organizēšanas ir jāpiestrādā, jāiegulda darbs, lai gūtu cilvēku atsaucību. Uz svinēšanām – tur nekādu problēmu. Bet iesaistīt darbos ir grūtāk," teic Kaspars.
Līdzdalību varot veicināt ar darbiem: "Biedrība pastāv jau vairāk nekā sešus gadus un paveikto darbu bagāža ir jau pietiekami liela, lai pavilktu līdzi citus."
"Gribētos, lai cilvēki ne tikai spiež "patīk" pie mūsu realizētajiem projektiem, bet arī iesaistās šo darbu veikšanā. Ja ne ar darbu, tad ar finansiālu atbalstu."
Ja katrs ziedotu kaut vienu eiro…
Jaunais Rīgas domes sastāvs, kopš pagājušā gada apkaimju biedrībām gadā piešķir 1000 eiro dotāciju. Līdz tam no pašvaldības šāda atbalsta nebija.
"Summa patiesībā ir niecīga, salīdzinot ar to, kā iepriekšējā dome šķieda naudu dažādām humora biedrībām," atzīst Kaspars. Viņš sola cīnīties domē, lai šī dotācija nākotnē kļūtu lielāka.
Ņemot vērā biedrību veiktās funkcijas, organizējot apkaimes sociālo dzīvi, viņaprāt, optimāli būtu, ja apkaimes biedrības gadā varētu saņemt vismaz desmit reižu lielāku pašvaldības dotāciju – 10 000 eiro gadā. "Ja šos uzdevumus veiktu pašvaldības iestādes, tas izmaksātu krietni dārgāk," salīdzina Kaspars.
Pašvaldības dotācija nav vienīgie apkaimes biedrības līdzekļi. Bez biedru iemaksām un ziedojumiem ir iespēja piesaistīt arī projektu naudu. "Tomēr projektu rakstīšana un atskaišu gatavošana prasa laiku un ne vienmēr biedrības to var atļauties," skaidro K. Spunde.
ČAB gada pārskati rāda, ka tai ir pastāvīgs ziedotāju loks, bet dažkārt izdevies piesaistīt arī uzņēmumu ziedojumus. "Brīdī, kad mums ir kāds lielāks projekts, vēršamies arī pie apkaimes uzņēmējiem. Tas var būt finansiāls atbalsts, vai arī kāda produkcija. Parasti uzņēmēji ir atsaucīgi," stāsta Kaspars.
Ja cilvēks nevar atļauties ziedot savu laiku un iesaistīties ar savu darbu, biedrību var atbalstīt finansiāli. "Ziedojums var būt lielāks vai mazāks – nav svarīgi, mēs esam pateicīgi par katru centu," teic Kaspars. Nesen biedrība uzsākusi sadarbību ar uzņēmumu "Mobilly", lai ziedošanu padarītu krietni ērtāku.
"Čiekurkalnā ir ap 3000 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Ja katrs mēnesī ziedotu kaut vienu eiro, mēs būtu bagātākā apkaimes biedrība Rīgā."
Tomēr biedrības spēkos nav lielie investīciju projekti. Čiekurkalnam nepieciešami ielu remonti, kā arī kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija.
K. Spunde uz domi startēja "Jaunās Vienotības" sarakstā. Tās programmā bija punkts par 25% nekustamā īpašuma nodokļa ieguldīšanu konkrētajā apkaimē. Šādu apņemšanos pagaidām nav izdevies piepildīt.
"Priekšlikumam trūkst koalīcijas partneru atbalsta," skaidro Kaspars. "Es aizvien par to atgādinu, jo uzskatu, ka tas ir veids, kā parādīt cilvēkiem, kur paliek viņu nodokļos maksātā nauda."
Urbāno partizānu uzvaras
Savs jurists biedrībai esot tikpat svarīgs kā savs grāmatvedis. Advokāta atbalsts nepieciešams gan tiesu darbos, gan gadījumos, kad organizācijas mērķu sasniegšanai nākas izmantot partizānu cīņas metodes.
Tā pēc ilgas un nesekmīgas sarakstes ar RD Satiksmes departamentu par bīstamā Čiekurkalna 2. līnijas un 2. šķērslīnijas krustojuma sakārtošanu, Kaspars beidzot pats ņēma rokās baltās krāsas spainīti. Viņš uzkrāsoja ielu horizontālo marķējumu – stop līniju un nepārtrauktās joslu līnijas.
"Šo darbu operatīvi novērtēja gan pašvaldības policija, gan domes departaments," smej Kaspars. Akcija rezultējās administratīvajā sodā un 170 eiro zaudējumu atlīdzībā par veiktā krāsojuma nokasīšanu. "Šādu "huligānismu" gan veicām galējas nepieciešamības vadīti, jo iedzīvotāju rakstītās sūdzības un biežās avārijas gadiem tika ignorētas," viņš piebilst.
K. Spunde: "Tiesa, tiklīdz tās līnijas tika nokasītas jau nākamajā dienā tur bija kārtējā avārija. Auto atkal bija uz jumta. Beigu beigās pūliņi vainagojās panākumiem un krustojuma marķējums tika atjaunots – šajā reizē jau legāli ar visiem stabiņiem un norādēm."
Līdzīgā kārtā Čiekurkalns tika pie apļveida krustojuma vietā, kur satiekas piecas ielas. "Tas bija krustojums, kurā neviens īsti nesaprata, kā pareizi izbraukt, tāpēc brauca uz labu laimi, kas bieži rezultējās avārijas situācijās." stāsta Kaspars.
No Satiksmes departamenta tika saņemtas atrunas, ka šajā vietā nav iespējams ierīkot apļveida kustību. Tāpēc biedrības "taktiskie urbānisti" izveidoja nelegālo apli, lai praksē pierādītu, ka to var izdarīt.
"Nofilmējām mūsu modelēto satiksmes kustības organizāciju un iesniedzām pierādījumus departamentam. Pēc pāris gadiem šajā vietā arī izveidots apļveida krustojums," atceras Kaspars.
Zaudētās kaujas par dzīvo vēsturi
Tomēr ne visas biedrības kaujas beigušās ar uzvaru, jo sevišķi, kad ČAB nācies mēroties ar ministrijām.
Biedrība vērsās tiesā, kad Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Aizsardzības ministrijai ļāva nojaukt vairākas ievērojamā Rīgas pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga projektētās Krusta kazarmu ēkas, kas celtas pirms pirmā pasaules kara.
Vēsturiskajā kompleksā bija virsnieku dzīvokļu ēka, pulka komandiera māja, zirgu staļļi, zirgu hospitālis un zirgu barības rezerves glabātuve. Krusta kazarmas bija veidots kā vienots ansamblis historisma stilā militāro vienību izmitināšanai – sākotnēji 16. Irkutskas huzāru pulka vajadzībām.
Vēlāk te formējās Latviešu strēlnieku pulki, bet pirmās brīvvalsts laikā mājvietu rada Latvijas armijas vienības. "Uz to brīdi tas bija viens no labāk saglabātajiem šāda veida militārajiem objektiem," uzsver K. Spunde. Tomēr biedrībai vēsturisko mantojumu nosargāt neizdevās.
"Armijai tā bija iespēja atrasties unikālā objektā, kas saistīts ar vēsturiskiem notikumiem un personībām. Tur dienējis arī, piemēram, Ēvalds Valters, Jukums Vācietis. Dzīva vēsture. Uz ķieģeļu sienām vēl bija saglabājušies karavīru rakstīti vārdi."
Nesekmīgi bija arī biedrības centieni panākt vecās TEC ēkas saglabāšanu Čiekurkalnā. "Mums bija utopisks sapnis, ka šo ēku ir iespējams saglabāt, jo vēsturiskās termoelektrocentrāļu ēkas pasaulē pārtop, piemēram, par biroju centriem vai ēkām ar sabiedrisku funkciju," stāsta Kaspars.
Koka namu plastmasas rūtis
Senākā Čiekurkalna teritorija ir iekļauta vēsturiskās apbūves aizsardzības zonā, tāpēc ēku saglabāšanu regulē gana stingri noteikumi.
"Čiekurkalna koka nami ir pietiekami labi saglabājušies, lielā mērā pateicoties tam, ka padomju gados bija būvmateriālu deficīts. Taču 90. gados nāca pāri eiroremonti, un tas šīm ēkām faktiski nodarījis lielāko kaitējumu," vērtē K. Spunde.
Pastaigā pa Čiekurkalnu redzams, kā vēsturisko namu aizsardzības noteikumi tiek ignorēti. Visspilgtāk to apliecina koka namos uzstādītie plastmasas logi. Kaspars uzskata, ka pie tā vainojams gan naudas, gan izpratnes trūkums.
"Labi, ka pašas ēkas ir saglabājušās. Un plastmasas logu rāmji nebūs mūžīgi. Ticu, ka, augot labklājībai, cilvēki apzināsies koka namu vērtību. Un atgriezīsies zudušie būvelementi, vēsturiskie cakojumi," cer ČAB dibinātājs.
"Vēstures apzināšanās vairo cilvēku lokālpatriotismu un pieķeršanos šai vietai." teic Kaspars. Šajā jomā savu lomu redz arī Čiekurkalna attīstības biedrība, ceļot gaismā apkaimes vēstures faktus un stāstus.
Viens no veidiem, kā stāstīt par apkaimes vēsturi, ir runāt vides objektu valodā. Tā biedrība iemūžinājusi ievērojamu čiekurkalniešu – riteņbraucēja Japiņa un konstruktora Kārļa Irbītes – piemiņu.
Bez labas skolas nav apkaimes attīstības
"Jo vairāk reālu darbu paveicām, jo apkaimes iedzīvotājos veidojās lielāka ticība biedrībai," atzīst organizācijas dibinātājs. Pirmais redzamākais ČAB veikums bija pirmā bērnu rotaļu laukuma izveide Čiekurkalnā.
"Atvedot pilsētas izpilddirektoru aiz rokas un parādot, ka te ir zemes pleķis, kuru tikai jāizņem no kompensējamo zemju fonda un jāpārņem pilsētas īpašumā, ideju par bērna laukumu izdevās piepildīt," atceras K. Spunde. Tagad ir ieceres par atpūtas zonas paplašināšanu šai vietā.
Pateicoties apkaimes biedrības aktivitātei, gājējiem un velobraucējiem beidzot ir droša dzelzceļa šķērsošanas vieta. Līdz tam čiekurkalniešiem sliedes bija jāšķērso pa nedrošu taciņu.
"Ceļā uz Rīgas 45. vidusskolu, bērni bija spiesti lodāt zem vilciena. Vecākiem bija aukstas kājas!" Kaspars Spunde, ČAB dibinātājs, RD deputāts
Biedrības veikumu Čiekurkalnā grūti nepamanīt. Biedrības izveidotā vietā, ko sauc par Čiekurkalna krustcelēm, jau tradicionāli norisinās apkaimes pasākumi: tirdziņi, kultūras norises un citas aktivitātes. Pandēmijas laikā to norise ir ierobežota, bet līdz tam kopīgu svētku svinēšanu biedrībai bija izdevies iedibināt kā neatņemamu apkaimes dzīves daļu.
Šobrīd lielais projekts ir Čiekurkalna bibliotēkas dārza iekopšana. Ierīkotajās dobēs cilvēki varēs stādīt puķes, augļus un dārzeņus. Te iecerēta arī vieta pasākumu norisei, ierīkojot gan estrādi, gan sēdvietas. "Mums ir arī sapnis par zaļumballēm Čiekurkalnā," atklāj Kaspars.
Tomēr par nozīmīgāko ČAB veikumu K. Spunde sauc panākto bijušās Jāņa Poruka vidusskolas reorganizāciju. "Tas mums bija liels sāpju punkts. Bez kvalitatīvas skolas nevienas apkaimes attīstība nav iespējama," secina Kaspars.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
