Saeima pārskata Latvijas noslēgtos divpusējos līgumus ar Krieviju
Saeima turpina caurskatīt ar Krieviju noslēgtos starpvalstu līgumus un lemt, vai tos nevajadzētu pārtraukt vai apturēt, piemēram, attiecībā uz pensiju izmaksāšanu Krievijas pensionāriem vai karavīru apbedījumu vietu uzturēšanu, vēsta TV3 Ziņas.
Starp Latviju un Ukrainā iebrukušo Krieviju noslēgti 58 divpusējie līgumi, bet daži no tiem jau zaudējuši spēku. Saeimas Ārlietu komisija jau otro nedēļu caurskata līgumus, lai lemtu par iespējamu to darbības apturēšanu vai izbeigšanu, ņemot vērā jauno ģeopolitisko realitāti.
Daži līgumi tehniski, piemēram, par Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas robežu krustpunktu, bet citi emocionāli piesātināti un diskusijas raisoši, piemēram, par pensiju izmaksu nodrošināšanu Krievijas pensionāriem. Tas notiek reizi ceturksnī, un pēdējo reizi no Maskavas saņemti vairāk nekā četri miljoni eiro izmaksāšanai gandrīz 11 000 cilvēku. Tagad īsti nav pārliecības, vai un kā šos pārskaitījumus ietekmēs karš un sankcijas.
"Latvijas valstij nav jāmaksā ne centa citas valsts pilsoņiem pensijā. Ja šīs personas pašas savulaik ir gājušas uz Krievijas Federācijas pilsonības iegūšanu un pensiju pieprasīšanu, viņiem ir visas iespējas atgriezties."
Labklājības ministrijas pārstāvji gan skaidroja, ka nav tik vienkārši. Atsevišķos gadījumos šo pensiju saņem arī Latvijas pilsoņi par stāžu, kas izveidojies Krievijas teritorijā. Nākamais maksājums paredzēts maija vidū.
"Krievijas pensiju fonds ir devis zināt, ka meklē ceļu, nākamais maksājums varētu būt iespējams. Protams, jūs arī zināt, ka situācija attīstās, un es nevaru teikt, ka par turpmākajiem gadiem un tālāko nākotni, bet pagaidām tas ir iespējams."
Pie pensiju jautājuma nolemts atgriezties vēlāk. Diskusijas arī par starpvalstu līgumu, kas paredz apbedījumu vietu uzturēšanu. Komisijas vadītājam esot informācija, ka Krievija savas saistības nepilda, bet pagaidām deputāti nobalsoja, ka šis līgums vēl netiks apturēts. Vienošanos vērtēšanu turpinās arī nākamajā sēdē.
"Protams, ir jomas, kur bez ļoti plašām debatēm redzam, ka esošajos apstākļos mums nevar būt padziļināta sadarbība tūrismā, ekonomikā, izglītības jomā, kultūras jomā, kur nu vēl vairāk," secināja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols ("Nacionālā apvienība").
Ārlietu komisija jau lēmusi, ka vairāku līgumu darbība Latvijai būtu jāpārtrauc.
Attiecībā uz starpvalstu vienošanām patlaban politiskajā dienaskārtībā aktuālāka ir četru līgumu pakotne, kas noteica Krievijas armijas izvešanu no Latvijas 1994. gadā. Ilgu laiku uzsvērts, ka no šīm saistībām arī izriet tas, ka mēs nedrīkstam nojaukt betona stabu Pārdaugavā, kas vairumam iedzīvotāju simbolizē mūsu valsts okupāciju.
Līdz konkrēto līgumu izskatīšanai Saeimas komisija vēl nav tikusi, taču arvien aktuālākas kļūst politiķu runas par šā objekta nojaukšanu. Arī Ārlietu ministrija savu piesardzīgo pozīciju tagad mīkstinājusi.
"Patlaban, pēc tam, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā, veic kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci un mieru, mēs uzskatām, ka ir piemēroti izvērtēt, vai ir mainījusies tiesiskā situācija, kas ļautu atšķirīgi skatīties uz pieminekli Pārdaugavā."
Tieslietu ministrijā uzsver, ka attiecīgais ziņojums par iespējām pieminekli nojaukt jau sagatavots un nosūtīts gan valdībai, gan Ārlietu komisijai. Kad politiķi par to lems, pagaidām nav zināms.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
