Koalīcijā plāno apspriest variantus Uzvaras parka pieminekļa demontāžai
Koalīcijā varētu apspriest Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātos variantus Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžai, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Uz jautājumu, vai koalīcijas politiķiem ir pārliecība, ka gala lēmumu par Uzvaras parkā esošā pieminekļa nākotni izdosies pieņemt līdz 14.Saeimas vēlēšanām, Gerhards atbildēja, ka šī lieta būtu jāatrisina līdz vēlēšanām un nevajadzētu to atlikt.
Apspriežot piedāvātos variantus koalīcijā, varētu iezīmēties, "kas ir, kas nav ieviešams", atzīmēja Nacionālās apvienības politiķis.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka attiecībā uz pieminekli ir jāraugās arī uz to, ko šajā lietā domā Rīgas dome. Reizē esot svarīgi definēt, ka piemineklis ir liecība par 50 okupācijas gadiem, ko arī būtu pie tā publiski jānorāda. Valdības vadītāja ieskatā, jautājums par pieminekli ir jārisina neatkarīgi no vēlēšanu cikla.
Kariņš uzsvēra, ka Latvijas okupācijas slavināšanai nav vietas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) norādīja, ka tic, ka TM sagatavotie varianti par situāciju ir ļoti kompetenti, lai, strādājot kopā ar šajā jautājumā atbildīgo Saeimas Ārlietu komisiju, iespējami īsā laikā nonāktu pie nepieciešamā rezultāta.
Kā ziņots, TM piedāvā četrus risinājumus, kā aizvākt padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā, iepriekš Latvijas Radio pastāstīja TM parlamentārais sekretārs, tieslietu ministra padomnieks Andris Vītols.
Pēc tam Bordāns intervijā Latvijas Radio pauda, ka, iespējams, būs jārīko referendums, lai Latvijas sabiedrība lemtu par Uzvaras parkā padomju armijai veltītā pieminekļa demontāžu un, iespējams, arī pārvietošanu.
Pirms tam Vītols pauda, ka TM piedāvā četrus rīcības variantus. Pirmkārt, ministrija piedāvā pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības un apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai, vērtē TM. Otrs risinājuma variants paredz izbeigt vienošanos, jo iestājies karš, kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm – Krievija.
Trešajā variantā TM piedāvā vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994.gada vienošanās 13.pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā. Latvijas Ārlietu ministrija līdz šim uzsvērusi, ka šis pants attiecas uz pieminekli, savukārt TM "nesteigtos piekrist" šādam skatījumam, izteicās Vītols. Savukārt ceturtais TM piedāvātais virziens ir domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.
Tālāk tā būs jau politiķu izšķiršanās, kā pieminekļa jautājumā rīkoties, sacīja Vītols.
Kā ziņots, līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu Latvijā aktualizēts jautājums, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā. Saeimas Ārlietu komisijā tika panākta vienošanās, ka TM strādās pie iespējamajiem risinājumiem. 30.martā komisijas sēdē Ārlietu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka Latvijas saistības attiecībā uz pieminekli ir iekļautas vienā no četru līgumu pakotnes, kura arī noteica Krievijas armijas izvešanu no Latvijas 1994.gadā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
