Kā iznomāt jahtu Latvijā? Uz jautājumiem atbild eksperte

"tv3.lv" turpinām rakstu sēriju "Sapnis par burāšanu", atspēkojot mītus par šīs nodarbes dārdzību, sarežģītību un ekskluzivitāti, kā arī izglītojot par iespējām ikvienam izbraukt ar zēģelīti. Rakstu autors ir pieredzējis kapteinis Askolds Hermanis – starptautiski akreditēts jahtu vadīšanas instruktors, burāšanas skolas Nautica.lv dibinātājs. Atpūtas kuģu jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus, jūras pieredze vairāki desmiti tūkstoši jūras jūdžu.

Par Sandru Krūmiņu: "Ar burāšanu sāku nodarboties jau bērnībā, un tā nu ir sagadījies, ka visu dzīvi par un ap burāšanu esmu rosījusies. Laika gaitā esmu sapratusi, ka man ļoti patīk palīdzēt citiem atrast ceļu uz burāšanu – vieniem kā nopietnu nodarbi, bet citiem vienkārši kā izklaides braucienu ar smaidu un pīrādziņu rokā. Šobrīd visaktīvākās darbības ir saistībā ar buru katamarānu "Lover". Esmu komandā un nodarbojos ar izklaides braucienu organizēšanu uz tā.

Aizvadītas jau daudzas vasaras, konsultējot interesentus, palīdzot saorganizēt burāšanas kruīzus dažādu ieceru realizēšanā – vai tā būtu kāda jubileja, "meiteņu ballīte", darba kolektīva saliedēšanas pasākums, kāds attālāks kruīzs uz kaimiņu eksotiskajām salām vai vēl kāds netradicionālāks scenārijs. Pēc padoma vēršas gan privāti, gan izklaides un ceļojumu organizāciju pārstāvji. Kāds vēlas laulāto pārsteigt kāzu jubilejā, romantiski ieburājot saulrietā, cits noorganizēt veselu korporatīvo regati no tāljūrām atbraukušo uzņēmumu vispasaules pārstāvjiem."

"Ir maijs un priekšā jaunā burāšanas sezona, kas nozīmē daudz izaicinājumu un braucienu organizēšanu. Plānojot savus pasākumus un izklaides burāšanas kruīzam, cilvēki bieži mani uzrunā, lūdzot palīdzību "ieslēgt gaismu tumšajos nezināšanas gaiteņos". To es darīšu arī šovasar, organizēšu un konsultēšu, enerģijas un zināšanu šai nodarbei man daudz!" stāsta eksperte. Tālāk jau Sandras ieteikumi no pieredzes.

Ar ko tad sākt?

Ar laivu, kas piemērota braucēju kompānijai. Jahtas mums Latvijā ir gan mazas, gan lielas un pat pa kādam katamarānam. Atšķiras ne tikai laivas izmērs, bet arī laivas vecums, svaigums un marka. Cita maza tupelīte ļoti glauna un svaiga, bet cita liela, taču iekšpusē gluži kā vecs Ikaruss (kādreiz bija tādi autobusi). Laivas mēdz atšķirties tā pat kā automašīnas – no pavisam pieticīgām, līdz super luksusa laivām, tāpēc arī braucienu izmaksas var būt ļoti dažādas.

Ļaudīm, kas sašutumu pauž par kruīza stundas īres maksu, varu tikai paskaidrot, ka tā veidojas, ņemot vērā laivas vērtību, izmaksas, kuras saistītas ar iecelšanu un izcelšanu no ūdens, ostas izmaksām, kuras ir gan vasarā, gan ziemā, kā arī takelāžas, krāsu un dažādu remontdarbu izmaksu dēļ. Kad šī saraksta uzskaitīšana vēl nav pusē, tad dārdzības sašutuma skeptiķi parasti sāk mīļi smaidīt un saprot, ka tikai ar vēju, kurš ir bez maksas – mēs neburājam gan.

Kapteiņu izvēle

Un, jā – Latvijā jahtas, katamarāni un kuģi pieder katrs savam saimniekam. Tikai dažiem ir pāris vai vairākas savas laivas. Lielo čarterkompāniju kā Vidusjūrā mūsmājās nav. Īstā laivas frakte kruīzam tomēr ir ar pašu laivas īpašnieku, vai tieši to kapteini, kurš jūs tajā dienā vizinās. Ar viņu tad arī varēsiet vislabāk sarunāt visus bonusus, pretimnākšanas vai vēl kādu ekstru. Tas nekad nav starpnieku vai aģentu pilnā pārraudzībā, kaut jāpiebilst, ka tie ir profesionālāki komunikācijā ar klientu. Visur kā vienmēr savi plusi un mīnusi.

Pārzinot Latvijas jahtu floti, varu teikt, ka komercizbraucieniem piedāvāto laivu un kapteiņu sortiments arī ir dažāds. Cits iekrīt sirdī un gribās vēl un vēl, bet pēc izbrauciena ar citu varbūt šķiet, nekas īpašs un otrreiz ar šo negribēsies.

Ja jums trāpīsies kapteinis, kurš ir jautrs un ļoti komunikabls, saņemsiet atbildes arī uz visiem TOP simts burātāju "mīļākajiem" jautājumiem. Kā piemēram, "cik te ir dziļš?", "cik šis būtu ātri ar mašīnu?", "kāpēc tik lēni?", "uz kurieni mēs tagad braucam?", " vai varēs kaut kur izkāpt?", "vai varam viņu ātri izsēdināt Vecrīgā?", "vai mums pa ceļam būs kāds veikals?" u.c. Viesiem iedos pastūrēt, izstāstīs kādus interesantus atgadījumus, pavizinās pat ilgāk par nolīgto laiku un vēl kaut ko jauku…

Un var trāpīties arī tāds nīgrāks, kurš tā slinki uzrūks, atsies laivu no piestātnes un fenderus (laivas drošības balstus starp korpusiem, vai ar krastu) nepacēlis, uz maziem motora apgriezieniem dudinās jūras virzienā. Grotburas čehols paliks nenoņemts, baltā bura nemaz netiks pacelta. Tā teikt: neiešu jau te nopūlēties, tāpat neko neviens nejēdz, ir jau vasara pusē un ir nogurums no šī darba, kurš vairāk pat tā, ka pat īsti nepatīk…

Cilvēki ir tik dažādi, un kādam patiešām labāk patīk mierīgi sēdēt uz kuģa klāja priekšpusē, lai laiva nesasveras, lai nav bailīgi un ar kapteini arī nemaz negribas komunicēt. Katram savs, un to visu var izvēlēties – painteresējoties un izsakot savas vēlmes pirms kruīza, nevis pēc tam, vadoties pēc pieredzes.

Par savu kompāniju, ar kuru kopā burāsiet, arī brauciena laikā uzzināsiet šo to. Līdzīgi kā ekskursijā ar teltīm vai braucienā pilnā tramvajā… Nu te es domāju rakstura īpašības neierastos apstākļos. Ir bijuši gadījumi, ka kādu no viesiem, sajūsmas pārņemtu ir pārāk atspirdzinājis grādīgais dzēriens, un viņu nevar atrunāt no peldes ar visām drēbēm mugurā. Tāpēc izvēloties līdzbraucējus, atcerieties, ka braucienu kapteinis var pārtraukt krietni ātrāk pirms nolīgtā laika. Viena kompānijas biedra dēļ var ciest visi.

Jāņem vērā, ka tas, kurš laivu nomā, informē savus līdzbraucējus par noteikumiem, kuri būs jāievēro – drošības vestēm bērniem, nepieciešamību visu saskaņot ar kapteini un to, ka viena siltāka jaka līdz varētu noderēt.

Ja jūs organizējat, jūs rūpējaties, lai informācija, kuru jums paskaidro, nomājot jahtu, tiek nodota visiem viesiem. Būtiski ir brīdināt par ierašanos ostā ļoti savlaicīgi, labāk pat pusstundu ātrāk pirms sākas kruīzs. Ņemot vērā cilvēcisko faktoru, kādam var gadīties nokavēt. Tad var nākties gaidīt un cietīs visi. Nolīgto kruīza laiku nepagarina, ja tas nesākas laikā kavējumu dēļ.

Kur braukt ar jahtu?

Kāds būs mūsu kruīza maršruts, kur mēs varam aizbraukt, kur izkāpt? To bieži jautā tie, kuri burāšanas kruīzu jomā ir pavisam bez pieredzes.

Standarta burāšanas kruīza ilgums ir 3 stundas, un pa tām nekur tālu aizbraukt nevar. Vai precīzāk, ja sāksiet burāšanu no Centra, Andrejostā vai Ķīpsalā, tad pagūsiet aizburāt līdz jūrai un būs jāgriežas atpakaļ. Ja ir vēlme par skaistu lociņu pa jūru, jāņem četras stundas. Var izvēlēties braucienu sākt no Mangaļsalas vai Bolderājas jahtkluba. Tie atrodas tuvu pie jūras un tad gan skaistie molu un mākoņu horizonta skati garantēti. Uz kuru pusi jūs burāsiet jūrā, to izlems kapteinis. Es teiktu, atkarībā no tās dienas vēja virziena, lai laiva var skaistāk pa jūru paskriet un izrādīt jahtas un paša burāšanas procesa jaukumus.

Jūras laivām, stalto mastu dēl, kruīza maršrutu diktē tilti. Vanšu tilts jahtai kā siena jau pašā Rīgas centrā. Buļļupē Bolderājas tilts neļauj izbraukt uz Lielupi un Ķīšezers un Baltezers arī nav sasniedzami. Tāpēc nākas apbēdināt iedvesmas pārņemtos cilvēkus, kuri izpēta kartē viesu namus un restorānus, pie kuriem nevarēsim aizvest ar buru jahtu. Lielupes grīvas neizbagarētais kuģu kanāls ir slēgts un uz Jūrmalu mēs jūs arī neaizvedīsim…

Tuvākā osta Jūrmalas virzienā, kur varētu piebraukt un izsēdināt no jahtas, ir Engure. Diezgan iecienīts "smaidīgais" jautājums ir par kāzu scenāriju, kad viesi pēc laulību ceremonijas pulksten 12 dosies uz Engures viesu namu, bet jauno pāri varētu turp aizvest ar mazu jahtiņu. Teorētiski varētu, tikai diez vai viņiem patiks? No Rīgas līdz Engurei ar lielu jahtu vismaz 6 stundas vienā virzienā un tas arī tikai tad, ja ar vēja virzienu un viļņiem paveiksies! Ar mazo jahtiņu nevaram garantēt, ka uz mičošanu viņi ierastos laikā. Tas tā mazliet pārspīlējot, lai joks iespaidīgāks, bet ar nolūku informēt, ka šis noteikti nav labs plāns!

Bet nav jau arī tā, ka Jūrmalā nevarētu paburāt. Var! Lielupē ir daudzas skaistas jahtas, gan lielas, gan mazas. Un patiešām sirsnīgi un pieredzējuši kapteiņi. Var izbraukt pat vienu stundiņu. Tas parasti noder vecmeitu, vecpuišu ballīšu ietvaros. Lielupē ir skaistā Baltā kāpa un, lai gan dzelzceļa tilts, Buļļupe, kas burājama un kuģošanai slēgtā ieteka jūrā, aprobežo maršrutu, burāšana tur ir gan skaista, gan romantiska. Var piestāt, apskatīt kādu saliņu un nopeldēties.

Praktiskie jautājumi

Ko drīkst un ko nedrīkst ņemt līdz no ēdamā, ko vilkt mugurā un kas vēl būtu jāzina? Šī tēma ir diezgan plaša, tomēr jau daudzi būs dzirdējuši par sarkanajiem dzērieniem, sulām un ogām, kuri smērē tīka klāju, arī drēbes. Burāšanas kruīzos mielojamies un atspirdzināmies ar gaišas krāsas dzērieniem un ēdieniem.

Daudzi laivu iznomātāji prot labi apstāstīt par traukiem, uzkodām un salātiem, kuri vislabāk nokļūst līdz mutei un tos no dakšas nenopūš vējš, vai nav jāpaceļ no kolēģa klēpja, kur tas nonāk, laivai pēkšņi sasveroties. Atkal jau jokojot, bet jā – tās ir nianses. Daudzi restorāniņi un kafejnīcas jahtklubos jau pat izstrādājuši ēdienkarti, kuru var piedāvāt no virtuves uzreiz nogādāt uz klāja. Arī siltos ēdienus.

Kāds apģērbs jāizvēlas burājot?

Var sapucēties pēc sirds patikas, tomēr kuplās vai īsās dāmu kleitiņas, kuras gaisā cilā vējš – patīk tikai citiem skatītājiem. Dāmas, kuras tās ir uzvilkušas, neapmierinātas bubina, ka nav pabrīdinātas par pasākuma specifiku un ieteicamo dreskodu, kurš sportiskā stilā ieturēts būtu vispiemērotākais.

Kādi apavi jāizvēlas burājot?

Jā, jā – ir tā leģenda par kurpēm ar melno zoli, kura atstāj švīkas. 21.gadsimtā jau reta parādība, tomēr mēdz būt. Ieteicami gaišās zoles apavi vai risinājums: melno zoļu īpašnieki un dāmas, kuras uz kruīzu ieradušās augstpapēžu kurpēs, sēž brauciena laikā bez apaviem. Ir tāda lieta kā drošības noteikumi uz jahtas un tie dažādās stingrības pakāpēs tiek ievēroti uz visām jahtām.

Ir laivas, kuru ekipāža neļauj atrasties uz klāja basām kājām, tāpēc tiek iedoti speciāli viesiem paredzēti apavi, kuri piemēroti laivai. Uz kādas citas laivas klāja – nav problēma, vēdiniet pirkstiņus, paslīdiet uz kādas nokritušas zemenes! Kuģošana ir kā laiska izklaide, tomēr laika apstākļi un ballītes jauda liek būt modriem visa brauciena laikā. Uzmanību: tas tiešām rada atkarību!

Visu atbildību par pasažieriem kruīza laikā nes kapteinis un par jebkuru ideju vai vēlmi, kura jums iešāvusies prātā kruīza laikā, ir jāapspriež ar kapteini. Tās parasti ir: uzpīpēt kaut kur virsvējā, kur pārējiem sejā dūmi, matos pelni. Vai vēl trakāk: laisties "līdaciņā" slaidi no laivas, bet, ak, tieši uz kuģu ceļa, kur peldēties ir aizliegts utt. Visas šīs lietas iepriekš nevar ne paredzēt, ne iedomāties, tāpēc – jebkura iniciatīva vispirms jāapspriež ar kapteini.

Vai uz jahtas vajag glābšanas vestes?

Vestes. Tās uz katras laivas ir tieši tik daudz, cik pasažieru drīkst būt uz konkrētās laivas. Un tās ir speciālās vestes, kuras pieaugušajiem pasažieriem brauciena laikā nav obligāti jāvelk mugurā. Bet par to vilkšanas nepieciešamību izlemj kapteinim, saskaņā ar tās dienas laika apstākļiem.

Sandra Krūmiņa

Viena lieta, kura nav apspriežama – bērniem no 0-14 gadiem, vestei jābūt mugurā visu kruīza laiku.

Mazuļiem līdz 3 gadu vecumam glābšanas vesti nodrošina vecāki, uz kruīzu ierodoties ar vestīti, kura piemērota bērnam.

Bērni un jahta

95% gadījumu varu teikt, ka bērniem šie triju stundu un vairāk braucieni šķiet garlaicīgi. Viņi sāk blēņoties, meklē iespējas kaut kā sevi izklaidēt un biežākais jautājums ir: vēl ilgi? Vecāki tikmēr iespringst, rosās un kušina bērnus un spriež: "Vajadzēja atstāt pie omes".
Pasākuma organizators brīdina par šo iespējamo scenāriju savus viesus un tālāk jau vecāki paši izlemj, vai ņemt līdz.

Pasažieru skaits uz jahtas

Un arī te viss bieži vien ir smaidīgi! Klients zvana, īrē laivu, vajagot pavizināt kompāniju – 12 personas. Viss labi – dažas jahtas un katamarāni to var. Bet, te pēkšņi uzpeld informācija, ka būs arī 6 bērni, pasākuma vadītājs, fotogrāfs un tulks. Ja paveiksies, tad arī saksofonists būšot, jo šī ir kāzu jubileja. Paga, paga, mīlīši – uz jahtas, tāpat kā lidmašīnā – visi ir cilvēki un katram sava sēdvieta. Skaits ir ierobežots. Peldlīdzeklis var uzņemt tik pasažieru, cik norādīts tehniskajos dokumentos. Pat situācijās, kad laiva ir milzīga un uz tās brīvi var sakāpt 20+ pasažieru, izbraukt no ostas, lai pavizinātos, drīkst tikai tik, cik ir atļauts.

Dažkārt cilvēki grib kaut ko lētu un samaksāt pēc iespējas mazāk. Noīrē tiešām mazu jahtiņu un sakāpj daudz. Cik nu kapteinis ņem.

Parasti jūrniekam patīk vizināt meiteņu ballītes. Cieši saspiedušās sēž tur, kur apsēdās, kad uz jahtas uzkāpa, un nekāda rotācija pa klāju īsti nesanāk. Buras arī netiek uzvilktas, jo pārkrautā laiva nekāda burāšana nesanāk, vien motorizēšana ar nedaudz izritinātu priekšējās buras stūri, lai bilžu aplūkotāji notic, ka "mēs burājām"!

Netaupi, bet baudi

Ja vien iespējams tikt ar taupības bubuli galā, iesaku paņemt ietilpīgāku jahtu un paburāt skaisti.

Sandra Krūmiņa

Katamarāns vispār ir eleganti, spēj uzņemt daudz pasažieru. Sanāk smukas bildes. Ir plašumi, pa kuriem pārvietoties, vietas pietiek visiem, arī, lai horizontā palūkotos šķietamā vienatnē…

Milzu ragavas (katamarāns) – smuki skrien pa jūras virsmu, kad iepūš stiprāks vējiņš… laiva nenosveras.

Ar katamarānu vai jahtu īsts piedzīvojums ir arī aizburāt uz Roņu salu, Sāremā salu vai pat Gotlandi. Lai gan tikpat eksotiski ir kuģot pa jūru uz Roju, Ventspili vai Liepāju!

Jo lielāks kuģojamais – jo baudpilnāks, jo mazāks – jo eksotiskāk! Izmaksas un ceļā pavadītais laiks arī atkarīgs no izvēlētā maršruta, laivas un kompānijas.
Es daudz par šo zinu un varētu stāstīt un stāstīt, jo man tas ļoti patīk.

Nākamajā rakstā stāstīsim vairāk par tēmu "sievietes un burāšana".