Britu izlūki: iebrucēji Ukrainā zaudē virsniekus, jo tiem jādodas kauju krustugunīs

Krievija iebrukuma laikā Ukrainā piedzīvojusi nozīmīgus zaudējumus vidējā un jaunākā līmeņa virsnieku vidū, pirmdien vēsta britu militārais izlūkdienests.

Latest Defence Intelligence update on the situation in Ukraine – 30 May 2022

Find out more about the UK government's response: https://t.co/ZlY83BdoL1

🇺🇦 #StandWithUkraine 🇺🇦 pic.twitter.com/A9VVmuIBU4

— Ministry of Defence 🇬🇧 (@DefenceHQ) May 30, 2022

"Brigādes un bataljona komandieri, visticamāk, dodas uz frontes līniju, pakļaujot sevi riskam, jo viņiem ir bezierunu atbildība par savu vienību rīcību," teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Šādi zaudējumi Krievijas armijā tiek saistīti ar labi mācītu seržantu trūkumu komandējošā sastāvā, kā tas, piemēram, ir Rietumvalstu armijās. Tāpēc saskaņā ar britu izlūkošanas datiem jaunākajiem virsniekiem ir jāvada taktiskās darbības viszemākajā līmenī.

"Ievērojamas daļas jaunās paaudzes profesionālo virsnieku zaudēšana, visticamāk, saasinās pašreizējās problēmas ar modernizāciju, komandēšanas pieejā un pārvaldībā," zaudējumu sekas Krievijas bruņotajiem spēkiem modelē britu militārie eksperti.

Tas ietekmēšot arī iebrucēju bataljonu taktisko grupu efektivitāti. Šīs grupas Krievijas spēki Ukrainā pārkomplektē, liekot kopā izdzīvojušos karavīrus no vairākām vienībām.

Ņemot vērā daudzus ticamus ziņojumus par lokāliem nemieriem Krievijas spēku vidū Ukrainā, pieredzējušu un uzticamu virsnieku trūkums, visticamāk, vairos karavīru demotivāciju, uzturot zemu disciplīnas līmeni, – rezumē militārie speciālisti.

Trīs mēnešos tikpat, cik Afganistānā deviņos gados

Krievijas Aizsardzības ministrija jau divus mēnešus nav ziņojusi par savu karavīru upuriem Ukrainā. Pēdējā ziņojumā, kas tika publicēts 25. martā, tika nosaukti 1351 bojāgājušo karavīru.

Ukraina 30. maijā paziņoja, ka Krievijas spēku zaudējumi pārsniedz 30 tūkstošus cilvēku, – vēsta ziņu aģentūra "Unian".

Savukārt britu izlūkdienests lēš, ka trīs mēnešu laikā kopš iebrukuma Ukrainā Krievijas spēki ir zaudējuši tikpat daudz karavīru, cik deviņu gadu karā Afganistānā zaudēja Padomju Savienība, tas ir, aptuveni 15 tūkstošus karavīru.

Aprīļa beigās izdevums "Mediazona", pētot Krievijas reģionu ziņojumus par Ukrainas karā kritušajiem karavīriem, saskaitīja 317 bojāgājušus virsniekus, trešā daļa no tiem bijuši majori, pulkvežleitnanti un pulkveži.

Oficiālā Maskava līdz šim apstiprinājusi divu Krievijas armijas ģenerāļu – ģenerālmajora Andreja Suhovetska un Vladimira Frolova – nāvi Ukrainā. Bet Kijiva ziņojusi kopumā par astoņu Krievijas ģenerāļu iznīcināšanu.

Kā iepriekš vēstīja "tv3.lv", Ukrainā likvidēti pieci Krievijas ģenerālmajori, trīs pulkveži un trīs apakšpulkveži:

• ģenerālmajors Magomeds Tušajevs;
• ģenerālmajors Vitālijs Gerasimovs;
• ģenerālmajors Andrejs Koļesņikovs;
• ģenerālmajors Andrejs Suhoveckis;
• pulkvedis Andrejs Zaharovs;
• pulkvedis Sergejs Porohņats;
• pulkvedis Igors Nikolajevs;
• apakšpulkvedis Jurijs Agarkovs;
• apakšpulkvedis Dmitrijs Sofronovs;
• apakšpulkvedis Mihails Jermoļins;
• ģenerālmajors Vladimirs Frolovs.