Iedzīvotāju ienākumi šogad augs lēnāk nekā cenas, lēš banku analītiķi

Pirmajā ceturksnī reālā darba samaksa sarukusi

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka pirmajā ceturksnī, ņemot vērā pieaugušo inflāciju, reālā darba samaksa saruka par 2,7%.

Darba samaksas pieauguma palēnināšanos veido vairāki faktori, skaidro Gašpuitis. Publiskajā sektorā ir mazinājušies vai noslēgti Covid-19 laikā veikto piemaksu efekti. Privātais sektors ir kļuvis piezemētāks, kaut Ukrainas kara faktors jūtamāk izpaudīsies turpmākajos ceturkšņos. Tāpat ekonomikai normalizējoties atjaunojās nodarbinātība, tai skaitā zemāk atalgotajās grupās, kas ietekmēja statistiku.

Algu kāpums saglabāšoties, pirktspēja sarukšot

Ekonomista ieskatā, pozitīvā ziņa ir, ka algu kāpums ekonomikā saglabāsies un, kas ir būtiski, ka darba tirgus būs salīdzinoši aktīvs. Sliktā ziņa ir, ka tuvākajos mēnešos vidējā pirktspēja saruks, smagāko akcentu liekot uz pārtikas un mājokļa izmaksām.

Vissarežģītākā situācija būs tiem, kam algu kāpums vai ienākumu indeksācija izpaliks.

Gašpuitis norāda, ka līdzīgas tendences būs vērojamas visās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Pat tajās, kur inflācija ir krietni zemāka nekā Latvijā, algu kāpums no cenu izmaiņām iepaliek vēl lielākā mērā. Kā rāda vēsture, šādi posmi ekonomikā ir tikpat neizbēgami, cik pārejoši. Gašpuitis prognozē, ka spiediens uz darba devējiem celt algas pieaugs, taču pagaidām likt likmes uz algu un cenu pieauguma spirāli nav pamata. Darba devēji gada otrajā pusē varētu kļūt vēl piezemētāki savu algu fonda palielināšanas plānos, bet tos koriģēs patēriņa aktivitāte un kopējais noskaņojums ekonomikā.

Pirmajā ceturksnī darba tirgū kara negatīvā ietekme neesot jūtama

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Latvijas darba tirgū negatīvo ietekmi no kara Ukrainā pagaidām nejūt un šī gada pirmajos mēnešos bezdarbs ir samazinājies, savukārt algas turpina augt. Tomēr pirmā ceturkšņa pieaugums ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, uzsver ekonomists.

Algu kāpums lēnāks nekā kaimiņos

Šā gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015.gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5% gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

Āboliņš norāda, ka šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas.

Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī Covid-19 pandēmija, atzīst ekonomists. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs. Nodarbinātības pieaugums šajās zemāk atalgotajās pakalpojumu nozarēs ir viens no faktoriem, kas aritmētiski ir nedaudz mazinājis vidējo algu pieaugumu. Turklāt šogad vidējās algas valsts pārvaldē aug lēnāk nekā privātajā sektorā.

Patēriņa cenas – kāps

Pēc Āboliņa prognozēm, vidējā darba samaksa Latvijā šogad varētu augt par 7-7,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums varētu sasniegt 12%. Tas nozīme, ka šogad pirmo reizi kopš 2009.gada Latvija iedzīvotāju pirktspēja mazināsies. Protams, no valsts puses ir gaidāmi atbalsta pasākumi, taču visu izmaksu kāpumu, visticamāk, nebūs iespējams kompensēt, savukārt uzkrājumi nav vienmērīgi sadalīti un daļai cilvēku tādu nav.

Āboliņš uzsver, ka tas ir liels izaicinājums, jo ekonomikai ir grūti augt, ja pirktspēja mazinās un ar to ir jārēķinās arī uzņēmējiem. Latvijā, līdzīgi kā eirozonā, vidēji ražotāju cenas pēdējā gada laikā ir augušas par 30%, taču patēriņa cenas Latvijā šobrīd aug gandrīz divas reizes ātrāk nekā vidēji eirozonā.

Situācija Latvijas ekonomikā joprojām – laba

Vienlaikus, atgādina Āboliņš, situācija Latvijas ekonomikā joprojām ir laba – iedzīvotāju tēriņi aug, Covid-19 ierobežojumi ir atcelti, mājsaimniecībām ir uzkrājumi, energoresursu cenu kāpumu kompensē valsts atbalsta pasākumi, savukārt darba tirgū samazinās bezdarbs un aug algas. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija, procentu likmju kāpums un reālo ienākumu kritums ir būtiski riski izaugsmei, tādēļ gada nogalē nevar izslēgt arī zināmu bezdarba pieaugumu Latvijā.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka 2021.gadu Latvija noslēdza ar straujāko algu kāpumu Baltijā, bet šobrīd tas ir lēnākais. Lielā mērā te vainojama minimālās algas nepaaugstināšana Latvijā šogad, kas Strautiņa ieskatā ir politikas kļūda.

Politiskie lēmumi bremzējuši algu kāpumu arī citos veidos, norāda ekonomists. Atskaitot ļoti mazo nozari "citi pakalpojumi", kur pat reģistrēts algu kritums, lēnākais algu kāpums par 3,9% bija izglītībā, kas ir galvenokārt valsts budžeta finansēta nozare. Ievērojami zem vidējā bija arī algu kāpums valsts pārvaldē – par 4,9%. Strautiņš norāda, ka abās šajās nozarēs ir liels strādājošo skaits, tātad ietekme uz kopējo rezultātu.

Trešais vājākais kāpums ir celtniecībā – par 4,4%, kas savukārt ir lielā mērā no valsts pasūtījumiem atkarīga nozare. Strautiņam tas šķiet nedaudz pārsteidzoši, jo šajā nozarē gaidīja pārkaršanu. Ekonomists pieļauj, ka algu kāpumu uzņēmumus spieda ierobežot krasais un negaidītais materiālu cenu kāpums.

Strautiņš norāda, ka galvenie algu pieauguma vilcēji ir pakalpojumu eksports un pulcēšanās ierobežojumu mazināšana. Straujākais algu pieaugums bija profesionālajos un tehniskajos pakalpojumos – par 15,1%, ievērojami virs vidējā bija algu kāpums arī informācijas un sakaru pakalpojumos – par 9,6%. Detalizēti dati par pakalpojumu eksportu pirmajā ceturksnī būs pēc dažām dienām, bet mēnešu dati ļauj nojaust, ka biznesa un programmēšanas pakalpojumu eksporta kāpums ir bijis ļoti spēcīgs, orientējoši par piekto daļu. Strautiņš skaidro, ka šīs nozares ļoti izteikti koncentrējas Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē, tāpēc arī galvaspilsētā algu kāpums par 7,5% pārsniedza valsts vidējo tempu, nedaudz virs vidējā tas bija arī Pierīgā, pieaugot par 7%.

Kāda ir situācija reģionos?

Vislēnāk algas auga Zemgalē – par 4,1%, ievērojami lēnāk par vidējo arī Latgalē – par 4,5%, palielinot atalgojuma līmeņa kontrastus reģionu starpā. Strautiņš prognozē, ka tuvākā nākotne Latgalei neko labu nesola – gaidāmā tranzīta samazināšanās ietekmēs reģionā dzīvojošos "Latvijas dzelzceļa" darbiniekus (29% uzņēmuma darbavietu ir Latgalē), arī reģiona rūpniecību attiecību saraušana ar bijušās PSRS tirgiem ietekmē diezgan spēcīgi.

Neskaitot Rīgu un Pierīgu, straujākais algu kāpums bija Kurzemē, kurā vērojama spēcīga ražošanas attīstība, Liepājā šī gada sākumā apstrādes rūpniecības apgrozījums auga gandrīz par 40%. Šādi turpinot, vidējo algu pieauguma paātrināšanās reģionā ir neizbēgama, prognozē Strautiņš.

Tāpat starp nozarēm ar augstāko algu pieauguma tempu ir divas pandēmijas laikā stipri cietušas jomas – māksla un izklaide (par 13,6%), sabiedriskā ēdināšana un izmitināšana (par 13,3%). Lai arī pirmais ceturksnis šīm nozarēm joprojām bija ļoti tālu no ideāla, darbības vide noteikti bija labāka nekā pirms gada un tā turpinās uzlaboties, norāda Strautiņš. Starp nozarēm ar straujāko algu kāpumu ir arī komunālie pakalpojumi (par 14,5%) un enerģētika (par 2,6%).

Strautiņš uzskata, ka pārsteidzošs ir straujais algu kāpums finanšu pakalpojumos – par 11,5%. Vairākus gadus algu pieaugums šajā nozarē bija zem vidējā, jo strādājošo skaitu tajā samazināja tehnoloģiju ieviešana un eksporta pakalpojumu sašaurināšana, līdz ar to piedāvājot darba devējiem lielākas izvēles iespējas. Iespējams, ka pirmais ceturksnis izrādīsies izņēmums, ko noteica atalgojuma mainīgās daļas pieaugums, skaidro Strautiņš.

Pēteris Strautiņš

"Luminor Bank" ekonomists

"Ja iepriekšējos desmit gados nominālais algu kāpums nozīmēja arī pirktspējas pieaugumu, tad šogad diemžēl tas tā nav un visdrīzāk nebūs līdz nākamā gada vasarai, jo cenu kāpums pārsniegs ienākumu kāpumu. Savukārt pēc tam varam cerēt uz periodu ar strauju reālo algu kāpumu, jo globālajam izejvielu cenu kāpumam būs pretreakcija ir ļoti ticami, ka turpmākajos gados Latvija piedzīvos deflācijas epizodi. Līdz tam vēl ir jānodzīvo, jo ja ASV un ES kopumā šobrīd var runāt par inflācijas stabilizēšanos, tad Latvijā uz to vēl jāpagaida. Taču agri vai vēlu pirktspējas kāpums Latvijā iedzīs šobrīd zaudēto."

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka elektrības, degvielas un pārtikas cenas ir pieaugušas visā Latvijā, taču algu līmenis un tās pieaugums gan dažādās profesijās, gan dažādos Latvijas reģionos nav vienmērīgs.

Algas nedaudz straujāk augušas privātajā sektorā strādājošajiem, sabiedriskajā – mazāk. Nozares, kurās pērn bija vērojams straujāks algu pieaugums (izglītība, veselības aprūpe) pašlaik ir pieauguma topa lejasdaļā, bet atdzīvojas atsevišķas nozares, kurām pandēmijas laikā algu pieaugums bija iepauzēts, tostarp māksla, izklaide, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi.

Ja vidējā alga Latvijā ir gandrīz 1300 eiro, tad Latgalē tā ir zem 900 eiro, bet Rīgas reģionā gandrīz 1500 eiro, akcentē Opmane. Turklāt šāda algu starpības attiecība ir vērojama jau ilgstoši.

"Protams, attālāk no galvaspilsētas ir citas nekustamo īpašumu cenas, un daļa no algu starpības Rīgā vai Pierīgā nosedz dārgāku dzīvošanu. Tomēr vairums ir izmaksu, kas dažādos reģionos tik ļoti neatšķiras, bet algu atšķirības var ietekmēt patēriņa apjomu un iedzīvotāju dzīves kvalitāti," pauž Opmane.

Viņa norāda, ka augstu inflāciju ar strauju algu pieaugumu apturēt nevar, tieši otrādi – papildus nauda apgrozībā var veicināt cenu pieaugumu. Tomēr algu pieaugumam, it īpaši zemāk apmaksātajiem, ir svarīgs sociāls aspekts. Jau šā gada pirmajā ceturksnī algu pieaugums bija mazāks nekā inflācija, bet gada otrajā pusē, strauji pieaugot pārtikas un enerģijas cenām, iedzīvotāju pirktspēja turpinās samazināties, prognozē Opmane.

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece norāda, ka Latvija, kas pērn Baltijas valstu vidū bija līdere algu pieaugumā, šo gadu ir sākusi ar mazāko kāpumu. Tas ir vārgākais pieaugums pēdējā pusotra gada laikā un arī lēnāk, nekā gaidīts. Tai pat laikā Baltijas kaimiņvalstīs algu kāpums paātrinājās – Igaunijā līdz 8%, bet Lietuvā līdz pat 14%. Viens no skaidrojumiem šīm atšķirībām ir izmaiņas minimālajā algā. Latvijā tā šogad palikusi iepriekšējā gada līmenī, bet kaimiņos tikusi celta par 12-14%.

Visstraujākais algu pieaugums bija vērojams pakalpojumu nozarēs. Tā kā tās ir vairāk pārstāvētas lielajās pilsētās, it īpaši Rīgā, tad šī gada sākumā varējām vērot straujāku algu kāpumu Rīgā (par 7,5%), kur jau tā ir augstākās algas valstī, nekā piemēram Zemgalē vai Latgalē. Buceniece norāda, ka algu nevienlīdzība pieauga ne tikai reģionālā salīdzinājumā, bet arī starp lielākām un mazākām algām. Darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu auga lēnāk, nekā aritmētiski vidējā darba samaksa.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, mākslas izklaides un atpūtas nozarē, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, enerģētikā, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nozarē, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumos vidējās algas kāpums bija robežās no 10% līdz 15%.

Vienīgā nozare, kur bija vērojams kritums (par 2,6%), bija citu pakalpojumu nozare, kurā ietilpst, piemēram, remonta pakalpojumi, apģērba tīrīšana un skaistumkopšana. Buceniece akcentē, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ļoti būtiski ir sabremzējies darba samaksas pieaugums veselības un sociālās aprūpes nozarē – no vairāk nekā 20% uz 9%.

"Ja Covid-19 saslimstība saglabāsies zema, tad turpmākajos gada ceturkšņos varam ieraudzīt vēl lēnāku kāpumu vai pat kritumu šīs nozares atalgojumā. Zemas saslimstības laikā mazinās virsstundu un dažādu ar darbu pandēmijas laikā saistītu piemaksu apjoms," skaidro Buceniece.

Viņa norāda, ka 2022.gads ir iesācies ar strauju cenu kāpumu, bet tajā pat laikā maciņa biezums vairs nepalielinās tik strauji kā iepriekš. Vidējā neto alga jeb alga pēc nodokļu nomaksas pirmajā ceturksnī bija 951 eiro, reģistrējot 6,2% kāpumu gada laikā. Savukārt inflācija bija vidēji 9,2%, pēc ilga laika apsteidzot vidējās darba samaksas pieaugumu. Attiecīgi strādājošo pirktspēja samazinājās par 2,9%. Buceniece atgādina, ka pirktspējas kritums pēdējo reizi piedzīvots pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Lai gan vidējam strādājošajam Latvijas iedzīvotājam darba samaksa neaug vairs tik strauji kā pērn, darba devēju izmaksu kāpums pieņemas spēkā, informē Buceniece. Darbaspēka kopējās izmaksas pieauga par nepilniem 13%. To veicināja, piemēram, algu kāpums, rekordlielā skaita slimības lapu apmaksa gada pirmajos mēnešos, nostrādāto stundu skaita pieaugums, ko sekmēja arī kuplāks strādājošo skaits.

Darbaspēka trūkums daudzās nozarēs joprojām saglabājas diezgan izteikts, bezdarbs turpina sarukt. Buceniece norāda, ka tas palīdz darbiniekiem kaulēties par lielāku atalgojumu, turklāt augošā dzīves dārdzība motivē to darīt aktīvāk. Tai pat laikā darba devēju spēja celt atalgojumu arvien vairāk tiks ierobežota.

Agnese Buceniece

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja

"Uzņēmumu izmaksu vienādojumā aug teju visas pozīcijas – papildu darbaspēka izmaksām kāpj arī izejmateriālu cenas, ražošanas komponenšu cenas, transportēšanas izmaksas un energoresursu cenas. Uzņēmumi iespēju robežās sadārdzinājumu pārnes uz pircēju, bet to var darīt tikai tik ilgi, kamēr būtiski necieš pieprasījums. Algu izaugsme arī turpmākajos gada mēnešos solās būt lēnāka par inflāciju. Pirktspējas kāpums, visticamāk, atgriezīsies nākamgad."

Jau ziņots, ka Latvijā šogad pirmajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1297 eiro, kas ir par 6,9% jeb 84 eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2022.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni augusi par 7,2%, sasniedzot 1306 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 6,1%, sasniedzot 1285 eiro.