Rīgas Sv. Pētera baznīcā skatāma izstāde "Baltijas kino klimats" 

Pasaules kinovēsturē 20. gadsimta 60. gadi iezīmējas ar radikāli jaunu pieeju ekrāna stāstu stāstīšanai, kino valodas eksperimentiem un vispārpieņemto robežu paplašināšanos. Līdzīga vēsturiskā pieredze – valstiskās neatkarības zaudēšana, atrautība no kopējas padomju pagātnes, piederība sajūta Eiropas kultūras telpai – atšķīra Baltijas republikas no pārējās PSRS. Šīs atšķirības izpaudās arī kinomākslā.

Baltijas nacionālajās studijās – Rīgas kinostudijā, "Tallinnfilm" un Lietuvas kinostudijā – ražoto filmu likteņi bija ļoti dažādi, no panākumiem, kas to režisoriem un aktieriem atnesa atpazīstamību visā PSRS un valdības piešķirtus apbalvojumus, līdz cenzūras aizliegumiem tās izrādīt vai pat pavēlēm iznīcināt jau uzfilmēto materiālu. Tikai Trešās atmodas laikā 80. gadu beigās vairākas filmas, ko padomju cenzūra bija lēmusi aizmirstībai, nonāca pie skatītājiem.

Dažādu birokrātisku iemeslu dēļ plauktā iegūla Rolanda Kalniņa filmas: "Akmens un šķembas" ("Dzimtene, piedod!", "Es visu atceros, Ričard!" 1966), "Četri balti krekli" ("Elpojiet, dziļi!") (1967), "Piejūras klimats" (1974). Trīs padomju cenzūras aizliegtas viena režisora (Rolanda Kalniņa) filmas – eksistējošas, bet skatītājam neredzamas – ir sava veida rekords. No "Tallinnfilm" uzņemtajām izstādē apskatītas divas režisora Kaljo Kīska spēlfilmas "Pēdas" (1963) un "Ārprāts" (1968), no Lietuvas kinostudijas – režisoru Alģirda Dausas un Almanta Grikēviča filma "Jūtas" (1968), kā arī Raimonda Vabala filma "Jūnijs, vasaras sākums" (1969).

Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu, Igaunijas Nacionālo arhīvu un Lietuvas Centrālo valsts arhīvu.